<-Atpakaļ

Šodien:

Pensiju jautājumi

Pensiju jautājumi Labklājības ministrijā

16.08.2019.

2019. gada 1. oktobra pensiju indeksācija būs lielāka

Labklājības ministrija informē, ka 2019.gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācijaun tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriemtiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība. Svarīgi, ka novērtēti būs tie, kam vislielākais darba stāžs. Katrs, kaut neliels, pensijas pieaugums ir atbalsts mūsu senioriem, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Ceru, ka atbalsts senioriem nākamgad tikai palielināsies, kaut vai paaugstinot minimālās pensijas līmeni. Tā ir mana nākamā gada prioritāte”...

- > Lasīt tālāk ->

07.03.2019.

Plānots pilnveidot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību

Aprēķinot atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu plānots noteikt no cilvēka apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas nodrošināt cilvēka zaudētajiem ienākumiem atbilstošu sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru. Līdz šim tika ņemts vērā 12 mēnešu periods, to beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Minētos labojumus, ko rosinājusi Labklājības ministrija, paredz likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Tas ceturtdien, 7. martā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl ir jāpieņem valdības sēdē.

Cilvēkam negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie jau tiek kompensēti sakarā ar vienu sociālo risku, netiek kompensēti vēlreiz - arī sakarā ar otru sociālo risku.. Līdz ar to likuma labojumi paredz, ka gadījumā, ja cilvēkam ir tiesības gan uz atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, varēs saņemt vienu – sev izdevīgāko – pakalpojumu. Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, cilvēki, kas jau saņem gan atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, turpinās saņemt šos pakalpojumus līdz lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteiktajam laikam.

Likumprojekts precizē arī atsevišķas citas likuma normas saistībā ar slimības pabalsta un atlīdzības izmaksu. Plānots, ka jaunā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība attiecībā uz atlīdzību aprēķināšanu stāsies spēkā 2021. gadā, līdz kuram tiks izstrādāti arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists



Kas un kā mainīsies pensionāru dzīvē no 2018. gada 1. jūlija?

Aprīlī Saeima veica grozījumus Pensiju likumā, turklāt no šī gada 1. jūlija daļai pensionāru tiks paaugstināts piemaksas apmērs. Arī pensiju indeksācija 1. oktobrī daļai pensionāru būs lielāka, jo tiks ņemts vērā viņu darba stāžs. Visi šie jauninājumi ir izraisījuši palielinātu senioru interesi un jautājumus.

Lai nepieļautu dažādas interpretācijas un veicinātu saprotamu gaidāmo izmaiņu skaidrojumu, Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par šīm aktualitātēm.

Kas pensionāriem mainīsies no 1. jūlija?

No 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tas skars tos seniorus, kas līdz šim datumam sasniedza vecuma pensijai nepieciešamo vecumu un viņiem tāpēc tika piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Pašlaik viņiem par vienu nostrādāto darba gadu maksā vienu eiro. Bet no 1. jūlija viņi šī viena eiro vietā saņems 1,5 eiro par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja cilvēks devās pensijā līdz 1995. gada 31. decembrim un bija nostrādājis 40 darba gadus, tad tagad viņš saņem vienu eiro par katru šo gadu, tātad viņa rīcībā nonāk 40 eiro. No 1. jūlija viņš saņems 60 eiro.

Taču te ir svarīgs jaunums! Aprīlī Saeima lēma, ka šis piemaksas paaugstinājums attieksies arī uz senioriem, kas pensijā devās 1996. gadā. Arī viņi saņems piemaksu – 1,5 eiro par katru nostrādāto darba gadu, kas bijis līdz 1995.gada 31.decembrim.

Kā notiks pensiju indeksācija 1. oktobrī?

No oktobra vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēros lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Vienkāršāk sakot - līdz šim, veicot indeksāciju, tika ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija un puse no reālā iemaksu algu summas pieauguma, tad no šī gada oktobra cilvēkiem ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecuma pensijas indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un jau 60 procentiem no algu summas reālā pieauguma. Ja darba stāžs cilvēkam ir 40 un vairāk gadu, tad pensiju indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un 70 procentiem no iemaksu algu summas reālā pieauguma. Īsāk sakot, jo lielāks būs pensionāra darba stāžs, jo lielāka būs viņa pensijas indeksācija oktobrī.

Kas pensionāru dzīvē mainīsies no nākamā gada 1. janvāra?

Aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi Pensiju likumā paredz, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais, kurš arī ir Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, vienu gadu pēc laulātā nāves varēs saņemt pusi – 50 procentus – no sava mirušā laulātā pensijas ieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada beigām (šobrīd pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā, neieskaitot iepriekš minēto piemaksu). Atraitnim vai atraitnei būs tikai par to jāiesniedz pieprasījums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Ir jāņem vērā, ka šis gadu ilgais pabalsts pensionāru atraitņiem stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī un attieksies uz gadījumiem, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra. Tāpat jāņem vērā, ka šāds pabalsts neattieksies uz šķirtiem pāriem vai pāriem, kuri nedzīvo oficiālā laulībā.

Ko paredz izmaiņas attiecībā uz apbedīšanas pabalstu?

Likums pašreiz nosaka, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu mirušā cilvēka divu mēnešu pensiju apmērā, neieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada beigām.

Taču aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi Pensiju likumā nosaka būtisku niansi attiecībā uz apbedīšanas pabalstiem! No nākamā gada 1. janvāra apbedīšanas pabalstu izmaksās, ieskaitot pie pensijas piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada beigām. Arī šīs izmaiņas attieksies uz gadījumiem, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra.

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists



29.06.2018.

Labklājības ministrs J.Reirs:
Šī ir iespēja palīdzēt vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai

Šī gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas likumā “Par valsts pensijām”. Tāpēc no 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1996. gada 31. decembrim. Tas skars tos seniorus, kas līdz šim datumam sasniedza vecuma pensijai nepieciešamo vecumu un viņiem tāpēc tika piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija.

Līdz šim viņiem par vienu nostrādāto darba gadu maksāja vienu eiro. Bet no 1. jūlija viņi šī viena eiro vietā saņems 1,5 eiro par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja cilvēks devās pensijā līdz 1995. gada 31. decembrim un bija nostrādājis 40 darba gadus, tad līdz šim viņš saņēma vienu eiro par katru šo gadu, tātad viņa rīcībā nonāca 40 eiro. No 1. jūlija šāds pensionārs saņems 60 eiro par savu darba stāžu.

“Pensiju sistēmai jābūt taisnīgākai pret tiem, kas nostrādājuši ilgus mūža gadus, bet atpūtā devās, kad jaunā pensiju sistēma vēl tikai dzima. Viņu pensijas apmērs nav atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām, bieži vien viņu pensija ir par gandrīz par trešdaļu mazāka nekā tiem, ka darba gaitas beidza vēlāk. Tāpēc šī ir iespēja palīdzēt vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, kaut nedaudz uzlabojot šo pensionāru labklājību un dzīves kvalitāti,” uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs.

Kā katru gadu oktobrī notiks arī pensiju indeksācija. Šoreiz vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēros lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Vienkāršāk sakot - līdz šim, veicot indeksāciju, tika ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija un puse no reālā iemaksu algu summas pieauguma, tad no šī gada oktobra cilvēkiem ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecuma pensijas indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un jau 60 procentiem no algu summas reālā pieauguma. Ja darba stāžs cilvēkam ir 40 un vairāk gadu, tad pensiju indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un 70 procentiem no iemaksu algu summas reālā pieauguma. Jo lielāks būs pensionāra darba stāžs, jo lielāka būs viņa pensijas indeksācija oktobrī.

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists



10.05.2018.

Plāno palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un atbalstu trūcīgām personām

No 2019. gada ir plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir viens no galvenajiem valsts sociālo pabalstu veidiem. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru plānots palielināt par 30 eiro – no pašreizējiem 64 eiro līdz 94 eiro nākamgad. Turklāt, lai saglabātu pensijas vecuma cilvēku un personu ar invaliditāti pirktspēju, no 2020. gada plānots personai piešķirtovalsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ik gadu 1. oktobrīindeksēt ar patēriņa cenu indeksu.

To paredz “Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.-2020. gadam” projekts,kas ceturtdien, 10. maijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, pašvaldībām un sociālajiem partneriem un jāapstiprina valdībā.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nav mainīts 12 gadus, tāpēc tā palielināšana ir nozīmīgs solis šī pabalsta saņēmēju situācijas uzlabošanā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana ietekmē pensijas vecuma cilvēkus, kuri saņem valsts sociālo nodrošinājuma pabalstu (~1,2 tūkstoši cilvēku) vai vecuma pensiju, kuras apmērs ir mazāks par plānoto minimālās pensijas apmēru (~22,6 tūkstoši cilvēku), kā arī personas ar invaliditāti (52,2 tūkstoši cilvēku). Aprēķināts, ka pabalsta palielināšanas rezultātā ienākumi pieaugs aptuveni gandrīz 80 tūkstošiem cilvēku.

Plāna projektā arī paredzēts, ka no 2020. gada tiks palielināts atbalsts trūcīgām personām, gan mainot kritērijus trūcīgas personas statusa noteikšanā, gan paaugstinot atbalstu šai mērķa grupai. Iedzīvotāju ienākumi katru gadu pakāpeniski palielinās, taču, nemainot trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākuma līmeni, samazinās atbalsts cilvēkiem, kuriem ienākumi aizvien ir ļoti zemi.

Trūcīgas personas statusam atbilstošais ienākuma līmenis nav mainīts kopš 2009. gada un tā apmērs šobrīd ir 128,06 eiro mēnesī vienai personai. 2017. gadā trūcīgas personas statuss tika piešķirts 68,3 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju ienākumi katru gadu pakāpeniski palielinās, taču, nemainot trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākuma līmeni, samazinās atbalsts cilvēkiem, kuriem ienākumi aizvien ir ļoti zemi.

Plāna projekts paredz palielināt iedzīvotāju loku, kas būtu tiesīgi pretendēt uz atbalstu trūcīgām personām, palielinot trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākuma līmeni līdz 188 eiro mēnesī pirmajai personai, bet pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0.7 koeficientu (131,60 eiro).

Plānots arī paaugstināt pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai, kas ir galvenais finansiālais atbalsts trūcīgām personām un tiek aprēķināts, ņemot vērā starpību starp GMI līmeni un personas vai mājsaimniecības ienākumiem. GMI līmenis 2018. gadā ir 53 eiro mēnesī, un GMI pabalstušī gada martā saņēma gandrīz 13 tūkstoši cilvēku. Iecerēts, ka GMI līmenis tiks palielināts līdz 94 eiro mēnesī pirmajai personai, bet pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0.7 koeficientu (65,80 eiro).

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists



Labklājības ministra J.Reira 21.06.2016. atbildes vēstule
uz LPF priekšlikumiem pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanai

Sekmējot pensiju sistēmas ilgtspēju, 2010. gada 20. decembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas noteica, ka piemaksu piešķir līdz 2011. gada 31. decembrim. Šobrīd piemaksas apmērs par katru gadu līdz 1995. gada 31. decembrim ir 1 EUR. Atzīmējam, ka ar 2014. gada 1. janvāri piemaksas tiek finansētas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Vēršam uzmanību, ja personām, kurām jau piešķirta piemaksa, to palielinātu līdz 1,5 EUR par vienu stāža gadu, tad 2017. gadā būtu papildus nepieciešami 70 līdz 80 milj. EUR. Savukārt, ja piemaksas apmēru par vienu stāža gadu palielinātu līdz 2 EUR, tad iepriekš minētā papildus nepieciešamā summa jau dubultotos...
- > Lasīt tālāk labklājības ministra J.Reira atbildi