<-Atpakaļ

Šodien:

Pensiju jautājumi

Pensiju jautājumi Labklājības ministrijā

29.06.2018.

Labklājības ministrs J.Reirs:
Šī ir iespēja palīdzēt vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai

Šī gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas likumā “Par valsts pensijām”. Tāpēc no 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1996. gada 31. decembrim. Tas skars tos seniorus, kas līdz šim datumam sasniedza vecuma pensijai nepieciešamo vecumu un viņiem tāpēc tika piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija.

Līdz šim viņiem par vienu nostrādāto darba gadu maksāja vienu eiro. Bet no 1. jūlija viņi šī viena eiro vietā saņems 1,5 eiro par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja cilvēks devās pensijā līdz 1995. gada 31. decembrim un bija nostrādājis 40 darba gadus, tad līdz šim viņš saņēma vienu eiro par katru šo gadu, tātad viņa rīcībā nonāca 40 eiro. No 1. jūlija šāds pensionārs saņems 60 eiro par savu darba stāžu.

“Pensiju sistēmai jābūt taisnīgākai pret tiem, kas nostrādājuši ilgus mūža gadus, bet atpūtā devās, kad jaunā pensiju sistēma vēl tikai dzima. Viņu pensijas apmērs nav atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām, bieži vien viņu pensija ir par gandrīz par trešdaļu mazāka nekā tiem, ka darba gaitas beidza vēlāk. Tāpēc šī ir iespēja palīdzēt vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, kaut nedaudz uzlabojot šo pensionāru labklājību un dzīves kvalitāti,” uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs.

Kā katru gadu oktobrī notiks arī pensiju indeksācija. Šoreiz vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēros lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Vienkāršāk sakot - līdz šim, veicot indeksāciju, tika ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija un puse no reālā iemaksu algu summas pieauguma, tad no šī gada oktobra cilvēkiem ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecuma pensijas indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un jau 60 procentiem no algu summas reālā pieauguma. Ja darba stāžs cilvēkam ir 40 un vairāk gadu, tad pensiju indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un 70 procentiem no iemaksu algu summas reālā pieauguma. Jo lielāks būs pensionāra darba stāžs, jo lielāka būs viņa pensijas indeksācija oktobrī.

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists



10.05.2018.

Plāno palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un atbalstu trūcīgām personām

No 2019. gada ir plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir viens no galvenajiem valsts sociālo pabalstu veidiem. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru plānots palielināt par 30 eiro – no pašreizējiem 64 eiro līdz 94 eiro nākamgad. Turklāt, lai saglabātu pensijas vecuma cilvēku un personu ar invaliditāti pirktspēju, no 2020. gada plānots personai piešķirtovalsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ik gadu 1. oktobrīindeksēt ar patēriņa cenu indeksu.

To paredz “Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.-2020. gadam” projekts,kas ceturtdien, 10. maijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, pašvaldībām un sociālajiem partneriem un jāapstiprina valdībā.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nav mainīts 12 gadus, tāpēc tā palielināšana ir nozīmīgs solis šī pabalsta saņēmēju situācijas uzlabošanā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana ietekmē pensijas vecuma cilvēkus, kuri saņem valsts sociālo nodrošinājuma pabalstu (~1,2 tūkstoši cilvēku) vai vecuma pensiju, kuras apmērs ir mazāks par plānoto minimālās pensijas apmēru (~22,6 tūkstoši cilvēku), kā arī personas ar invaliditāti (52,2 tūkstoši cilvēku). Aprēķināts, ka pabalsta palielināšanas rezultātā ienākumi pieaugs aptuveni gandrīz 80 tūkstošiem cilvēku.

Plāna projektā arī paredzēts, ka no 2020. gada tiks palielināts atbalsts trūcīgām personām, gan mainot kritērijus trūcīgas personas statusa noteikšanā, gan paaugstinot atbalstu šai mērķa grupai. Iedzīvotāju ienākumi katru gadu pakāpeniski palielinās, taču, nemainot trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākuma līmeni, samazinās atbalsts cilvēkiem, kuriem ienākumi aizvien ir ļoti zemi.

Trūcīgas personas statusam atbilstošais ienākuma līmenis nav mainīts kopš 2009. gada un tā apmērs šobrīd ir 128,06 eiro mēnesī vienai personai. 2017. gadā trūcīgas personas statuss tika piešķirts 68,3 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju ienākumi katru gadu pakāpeniski palielinās, taču, nemainot trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākuma līmeni, samazinās atbalsts cilvēkiem, kuriem ienākumi aizvien ir ļoti zemi.

Plāna projekts paredz palielināt iedzīvotāju loku, kas būtu tiesīgi pretendēt uz atbalstu trūcīgām personām, palielinot trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākuma līmeni līdz 188 eiro mēnesī pirmajai personai, bet pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0.7 koeficientu (131,60 eiro).

Plānots arī paaugstināt pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai, kas ir galvenais finansiālais atbalsts trūcīgām personām un tiek aprēķināts, ņemot vērā starpību starp GMI līmeni un personas vai mājsaimniecības ienākumiem. GMI līmenis 2018. gadā ir 53 eiro mēnesī, un GMI pabalstušī gada martā saņēma gandrīz 13 tūkstoši cilvēku. Iecerēts, ka GMI līmenis tiks palielināts līdz 94 eiro mēnesī pirmajai personai, bet pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0.7 koeficientu (65,80 eiro).

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists



Labklājības ministra J.Reira 21.06.2016. atbildes vēstule
uz LPF priekšlikumiem pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanai

Sekmējot pensiju sistēmas ilgtspēju, 2010. gada 20. decembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas noteica, ka piemaksu piešķir līdz 2011. gada 31. decembrim. Šobrīd piemaksas apmērs par katru gadu līdz 1995. gada 31. decembrim ir 1 EUR. Atzīmējam, ka ar 2014. gada 1. janvāri piemaksas tiek finansētas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Vēršam uzmanību, ja personām, kurām jau piešķirta piemaksa, to palielinātu līdz 1,5 EUR par vienu stāža gadu, tad 2017. gadā būtu papildus nepieciešami 70 līdz 80 milj. EUR. Savukārt, ja piemaksas apmēru par vienu stāža gadu palielinātu līdz 2 EUR, tad iepriekš minētā papildus nepieciešamā summa jau dubultotos...
- > Lasīt tālāk labklājības ministra J.Reira atbildi



19.05.2015.

Labklājības ministrs Uldis Augulis:
Neatbalstu likumprojekta sadalīšanu

Valdība 19. maijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību. Savukārt izmaiņas pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu valdība vienojās skatīt kontekstā ar 2016. gada budžeta izstrādi šī gada vasarā.

Līdz ar to LM virzītais likumprojekts Par valsts pensijām būs jāsadala un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanā turpināsies.

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli. “Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā gada budžeta veidošanas procesā” akcentē U.Augulis.

Līdz ar to Ministru kabineta sēdes protokollēmums tiks papildināts ar labklājības ministra īpašo viedokli. Iepriekšminēto paredz otrdien, 19.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi likumā Par valsts pensijām. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Atgādinām, ka LM rosināja pensiju indeksācijā ņemt vērā 50% (līdzšinējo 25 % vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Savukārt, ja pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli „1”, pensijas kapitāla aktualizācijai plānots piemērot indeksu „1”. Nākamo gadu, kas seko gadiem, kuros minētais indekss bija mazāks par skaitli „1”, pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātos pozitīvos indeksus plānots aizstāt ar indeksu „1” līdz gadam, kamēr aizstāto indeksu reizinājums ir lielāks par skaitli „1”.

Vienlaikus plānots, ka laika posmā līdz 2018. gadam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks pensiju pārskatīšanu. Tas nozīmē, ka VSAA pārskatīs pensijas apmēru tiem cilvēkiem, kuriem, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ir ņemti vērā negatīvie apdrošināšanas iemaksu algu indeksi jeb indeksi, kas mazāki par skaitli „1”.

Pensijas kapitāla aktualizēšanas kārtību saistībā ar negatīvajiem apdrošināšanas iemaksu algas indeksiem piemēros, sākot ar 2009. gadam noteikto indeksu, t.i. ar pirmo negatīvo indeksu, un turpinās līdz gadam, kamēr iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli „1”. Apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kas noteikti līdz 2008. gadam, netiks pārskatīti.

Proti, cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim un pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kas mazāki par skaitli „1”, pensiju paredzēts pārrēķināt no tās piešķiršanas vai pārrēķina dienas. Plānots, ka pārrēķināto pensijas apmēru VSAA varētu sākt izmaksāt:
ar 2016. gada janvāri - 2010. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas,
ar 2017. gada janvāri - 2011. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas,
ar 2018. gada janvāri - 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas.

Paredzēts pārskatīto pensiju par periodu no pārskatīšanas gada 1.janvāra izmaksāt ne vēlāk kā pārskatīšanas gada augustā. Tātad no pārskatīšanas gada 1.janvāra uz visu turpmāko periodu pensiju saņēmējiem tiks izmaksāta pārskatītā pensija. Piemēram, ja cilvēkam 2011. gadā piešķirta pensija 250 eiro apmērā, kad pensijas kapitālam ir piemēroti divi negatīvi indeksi (2009. un 2010.g), pārskatīto pensijas apmēru aptuveni 280 eiro apmērā, viņš saņems, sākot no 2017. gada 1. janvāra.

Valsts pensiju indeksāciju un pensijas pārrēķināšanu saistībā ar pensijas kapitāla pārskatīšanu veiks VSAA. Lai to paveiktu, nav nepieciešams cilvēka iesniegums.

Pēc VSAA datiem 2014.gadā vecuma pensijas saņēma 474 261 cilvēki (vidējais apmērs 280,60 eiro), invaliditātes pensijas saņēma 73 161 cilvēks (vidējais apmērs 168,84 eiro), apgādnieka zaudējuma pensijas saņēma – 18 973 cilvēki (vidējais apmērs 132,59 eiro).

Valsts ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums pensijas kapitālam piemērojamos ikgadējos indeksus negatīvi ietekmēja 2009. (0,9622), 2010. (0,7978) un 2011.gadā (0,9945).

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja




19.02.2015.

LM plāno sniegt lielāku atbalstu pensiju saņēmējiem

Labklājības ministrija (LM) rosina veikt virkni izmaiņu likumā Par valsts pensijām, tostarp, pilnveidot pensiju indeksāciju un pensijas kapitāla aktualizēšanu. Tādējādi paredzēts noteikt lielāku pensijas apmēra pieaugumu indeksācijas rezultātā, kā arī nepieļaut pensijas kapitāla samazināšanosto ietekmējošo faktoru krasu svārstību ietekmē.

Pensiju indeksācijā plānots ņemt vērā 50 procentus (līdzšinējo 25 % vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Savukārt, ja pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli „1”, pensijas kapitāla aktualizācijai plānots piemērot indeksu „1”. Nākamo gadu, kas seko gadiem, kuros minētais indekss bija mazāks par skaitli „1”, pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātos pozitīvos indeksusplānots aizstāt ar indeksu „1” līdz gadam, kamēr aizstāto indeksu reizinājums ir lielāks par skaitli „1”.

Vienlaikus plānots, ka laika posmā līdz 2018. gadam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks pensiju pārskatīšanu. Tas nozīmē, ka VSAA pārskatīs pensijas apmēru tiem cilvēkiem, kuriem, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ir ņemti vērā negatīvie apdrošināšanas iemaksu algu indeksi jeb indeksi, kas mazāki par skaitli „1”.

Pensijas kapitāla aktualizēšanas kārtību saistībā ar negatīvajiem apdrošināšanas iemaksu algas indeksiem piemēros, sākot ar 2009. gadam noteikto indeksu, t.i. ar pirmo negatīvo indeksu, un turpinās līdz gadam, kamēr iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli „1”. Apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kas noteikti līdz 2008. gadam, netiks pārskatīti.

Proti, cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim un pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kas mazāki par skaitli „1”, pensiju paredzēts pārrēķināt no tās piešķiršanas vai pārrēķina dienas. Plānots, ka pārrēķināto pensijas apmēru VSAA varētu sākt izmaksāt:
- ar 2016.gada janvāri - 2010.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas,
- ar 2017.gada janvāri - 2011.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas,
- ar 2018.gada janvāri - 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas.

Paredzēts pārskatīto pensiju par periodu no pārskatīšanas gada 1.janvāra izmaksāt ne vēlāk kā pārskatīšanas gada augustā. Tātad no pārskatīšanas gada 1.janvāra uz visu turpmāko periodu pensiju saņēmējiem tiks izmaksāta pārskatītāpensija. Piemēram, ja cilvēkam 2011.gadā piešķirta pensija 250 eiro apmērā, kad pensijas kapitālam ir piemēroti divi negatīvi indeksi (2009. un 2010.g), pārskatīto pensijas apmēru aptuveni 280 eiro apmērā, viņš saņems, sākot no 2017. gada 1. janvāra.

Valsts pensiju indeksāciju un pensijas pārrēķināšanu saistībā ar pensijas kapitāla pārskatīšanu veiks VSAA. Lai to paveiktu, nav nepieciešams cilvēka iesniegums.

Tāpat paredzēts precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību, mainoties invaliditātes grupai, ja invaliditātes pensijas saņēmējs līdz invaliditātes grupas maiņai ir bijis darba ņēmējs un veicis sociālās iemaksas.

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 19.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātiegrozījumi likumā Par valsts pensijām. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Ar likumprojektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789

Pēc VSAA datiem 2014. gadā vecuma pensijas saņēma 474 261 cilvēki (vidējais apmērs 280,60 eiro), invaliditātes pensijas saņēma 73 161 cilvēks (vidējais apmērs 168,84 eiro), apgādnieka zaudējuma pensijas saņēma – 18 973 cilvēki (vidējais apmērs 132,59 eiro).

Valsts ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums pensijas kapitālam piemērojamos ikgadējos indeksus negatīviietekmēja 2009. (0,9622), 2010. (0,7978) un 2011. gadā (0,9945).

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja





Saņemta ministriju atbilde uz 2014. gada 1. novembra pensionāru sapulces rezolūciju un priekšlikumiem

Pēc 2014. gada 1. novembra Latvijas pensionāru sapulces „Ko gaidām no LR 12.Saeimas un valdības” Latvijas Pensionāru federācija un biedrība „RASA” iesniedza valdībai šīs sapulces rezolūciju un sēdes dalībnieku priekšlikumus.

2014. gada nogalē LPF un biedrība "RASA" saņēma vairāku ministriju savstarpēji saskaņotu atbildi, ko parakstījis labklājības ministrs U.Augulis.


Lasīt ministriju atbildi pilnībā - >