<-Atpakaļ

Šodien:

Pensiju jautājumi Saeimā

Saeima

07.03.2018.

Sociālo un darba lietu komisija virzīs divas iniciatīvas pensionāru atbalstam

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 7.martā, vienojās par atbalstu divām iniciatīvām pensiju jomā. Deputāti rosinās piemaksu par uzkrāto darba stāžu palielināt arī tiem, kuri pensionējušies 1996.gadā, kā arī ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem. Deputāti nolēma sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kā arī veikt aprēķinus par to, cik liels finansējums nepieciešams šo iniciatīvu īstenošanai.
Kā norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, piemaksas paaugstināšanu plānots attiecināt arī uz apmēram 10 000 senioru, kuri pensijā devušies 1996.gadā. “Tas bija laiks, kad jaunā pensiju sistēma bija stājusies spēkā uz papīra, bet faktiski pensijas tika rēķinātas vēl pēc vecās sistēmas. Individuāli veiktās sociālās iemaksas vēl netika ņemtas vērā, bet pensiju aprēķinam par pamatu bija 1995.gada vidējā alga, kas bija 85 lati. Tādēļ 1996.gadā piešķirtās pensijas būtiski neatšķiras no tām, kas aprēķinātas līdz reformai, tādēļ piemaksas palielinājums šiem cilvēkiem ir ļoti būtisks,” skaidro A.Barča.
Patlaban spēkā esošā pensiju likuma redakcija paredz no šā gada 1.jūlija palielināt piemaksas senioriem, kuri pensionējušies līdz sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanai – tātad līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksu šai senioru grupai plānots palielināt no 1 līdz 1,5 eiro par katru darba stāža gadu. Tādējādi par katru stāžu gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piemaksa palielināsies par 0,5 eiro.
Komisija šodien konceptuāli atbalstīja arī ieceri ieviest pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam. Priekšlikums paredz, ka pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas.
Līdzīga kārtība ir spēkā vairākās citās Eiropas valstīs un ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas. Šāds atspaids ir būtisks tieši pirmajā gadā pēc laulātā nāves, un palīdzētu sakārtot mantojuma un dzīvesvietas jautājumus, uzsver komisijas vadītāja.
Darbs pie likumprojekta šo izmaiņu ieviešanai turpināsies šā gada 28.martā komisijas izveidotajā darba grupā.

Saeimas Preses dienests

22.06.2017.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām. Saskaņā ar likuma grozījumiem plānots indeksācijas pieaugums pensionāriem ar lielu darba stāžu, kā arī lielākas piemaksas senioriem, kuri pensionējušies līdz sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanai 1996.gadā.
“Ar likuma izmaiņām palīdzēsim gados vecākajiem pensionāriem, kuri strādājuši ilgus darba gadus un lielāko daļu stāža nopelnījuši vēl tajos laikos, kad katra individuālais ieguldījums savas nākotnes pensijas apmērā netika novērtēts. Šīs likuma izmaiņas sagatavotas komisijas izveidotajā darba grupā ciešā sadarbībā ar atbildīgo ministriju un senioru intereses pārstāvošajām organizācijām,” uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Lai uzlabotu situāciju pensionāriem ar lielu darba stāžu, vairākām pensionāru grupām ar nākamo gadu paredzēts piemērot lielāku iemaksu algas pieauguma koeficientu. Likuma grozījumi paredz personām ar 40 gadu apdrošināšanas stāžu un vairāk pašreizējo 50 procentu vietā piemērot 70 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu pieauguma valstī. Savukārt līdz 60 procentiem to paredzēts palielināt personām ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem. Neatkarīgi no uzkrātā stāža 60 procenti no iemaksu algu pieauguma tiks ņemti par pamatu, indeksējot pensijas arī senioriem, kuri strādājuši kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos.
2017.gadā pensijas tiek pārskatītas, ņemot vērā inflācijas pieaugumu, kā arī 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.
Likumprojekts paredz arīdzan palielināt piemaksu pie pensijas personām, kuras pensionējušās līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksu šai senioru grupai plānots palielināt no 1 līdz 1,5 eiro par katru darba stāža gadu. Tādējādi par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piemaksa palielināsies par 0,5 eiro. Šī likuma norma stāsies spēkā nākamā gada 1.jūlijā.
Izmaiņas pensiju indeksācijas kārtībā no sociālās apdrošināšanas budžeta 2018.gadā papildus prasīs 3,2 miljonus eiro, savukārt piemaksu palielināšanai valsts pamatbudžetā 2018.gadā papildus nepieciešami 13,9 miljonu eiro. Saeima devusi konkrētu uzdevumu Ministru kabinetam likuma izpildes nodrošināšanai.
Kā norāda A.Barča, likuma izmaiņas virzītas izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai būtu tiesisks pamats veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, kas prasa vidēji pusi gada.

Saeimas Preses dienesta informācija

10.03.2016.

Saeima atbalsta lielāku pensiju indeksāciju no 2017. gada

Saeima 10. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz no 2017. gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā.
“Pensiju indeksācija zināmā mērā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī – jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Šie likuma grozījumi dos lielāku pensiju indeksāciju tieši saistībā ar algas pieaugumu valstī. Likuma izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Labklājības ministriju, apzinot valsts budžeta līdzekļus, kas būs nepieciešami pensiju palielināšanai,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados – 1,0413.
Pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā papildus provizoriski nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā – 17,61 miljons eiro, bet 2019.gadā – 33,79 miljoni eiro.
Valsts pensijas tiek pārskatītas katru gadu 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Indeksētas tiek tās pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.
Likuma izmaiņas paredz arī novērst situāciju, kad atsevišķiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem piešķirtās valsts pensijas apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju.

Saeimas Preses dienesta informācija

19.08.2015.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece:
pensionāri ir pelnījuši cienījamas vecumdienas


LPF logo

„Vispārzināms ir tas, cik sarežģīta un smaga situācija ir daudziem Latvijā dzīvojošiem pensionāriem un invalīdiem. Pensionāri ir pelnījuši cienīgas vecumdienas. Tiekoties ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem pārrunājām turpmāko sadarbību, lai kopīgi rastu labākos risinājumus, kā uzlabot pensionāru situāciju,” atzīst Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
19. augustā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča tikās ar pensionāriem, kuri bija ieradušies pie Saeimas, lai paustu savu viedokli. Latvijas Pensionāru federācija (LPF) Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei iesniedza vairāk nekā 70 tūkstošus savāktos parakstus par palielinātu pensiju indeksāciju un valsts veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi senioriem. Pēc tam notika tikšanās ar LPF pārstāvjiem, kas ilga vairāk nekā stundu.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka LPF savāktie paraksti, ierosinājumi un arī pensionāru klāt pieliktās vēstules tiks nodotas darbam trijām atbildīgajām Saeimas komisijām - Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. „Tās ir problēmas, kuras kompleksi jārisina vairākām komisijām kopā. Tiks rīkota nopietna komisiju kopsēde, uz kuru tiks aicināta visa LPF valde, lai iesaistītos ar saviem priekšlikumiem,” uzsvēra I.Mūrniece.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pieteicās 14.septembrī piedalīties LPF valdes sēdē, lai uzklausītu ieteikumus par risinājumiem pensiju indeksācijā. Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece norādīja, ka, risinot pensiju indeksācijas jautājumus, tie ir jāskata plašāk. Būtu jāsakārto ne vien vecuma pensijas, bet visu veidu pensijas, arī tās, ko saņem invalīdi un tās, kas tiek maksātas bērniem apgādnieka zaudēšanas gadījumā.

Saeimas Preses dienesta informācija un fotogrāfijas


18.06.2015.

Krīzes laika pensijas pārrēķinās no nākamā gada

Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas un attiecīgi palielinātas, sākot ar 2016.gadu. To paredz grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kas ceturtdien, 18.jūnijā, otrajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.

„Pēc intensīvām konsultācijām ar valdības vadītāju, finanšu ministru un Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāju tomēr esam panākuši risinājumu, lai krīzes laikā piešķirtās pensijas varētu sākt palielināt jau nākamgad. Svarīgi, ka tas ierakstīts likumā, nevis ir tikai vārdos izteikts solījums. Tādējādi ar šo likumu esam novērsuši gan negatīva indeksa piemērošanu nākotnē, gan panākuši to, ka pensijas tiks pārskatītas tiem cilvēkiem, kuri cietuši iepriekšējās krīzes laikā,” uzsver par likumprojekta virzīju atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Saskaņā ar parlamenta pieņemtajām likuma izmaiņām pensijas paredzēts pārskatīt personām, kurām laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas. Pensijas tiks pārskatītas, negatīvos 2009., 2010. un 2011.gada apdrošināšanas iemaksu algas indeksus aizstājot ar indeksu „1”.

Līdztekus likuma grozījumi paredz nākotnē novērst gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs. Jaunā kārtība paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par „1”. Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss „1”, tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Likumā iestrādāts arī mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.

„Pārdzīvotie „treknie gadi” un tiem sekojošā smagā ekonomiskā krīze parādīja, ka pensiju kapitāla aprēķināšanas sistēma nav bijusi līdz galam pārdomāta. Savā ziņā tā bija kā loterija, jo pensiju būtiski ietekmēja ne tikai paša cilvēka veiktās sociālās iemaksas, bet arī aktuālā ekonomiskā situācija brīdī, kad personas dodas pensijā. Labajos gados, pieaugot algu līmenim un nodarbināto skaitam, būtiski auga arī jaunpiešķirtās pensijas, lai gan tas īsti nebija pensionāru pašu nopelns. Savukārt krīzes ietekmē apdrošināšanas algu iemaksu indeksi strauji samazinājās, negatīvi ietekmējot pensijas kapitāla apmēru daudziem cilvēkiem. Ar šo likumu nodrošināsim, ka ekonomiskās lejupslīdes situācijā pensijas kapitāls vairs nesarūk un cilvēks var pilnībā paļauties uz darba gados veiktajām sociālajām iemaksām,” likuma grozījumu nepieciešamību iepriekš pamatoja A.Barča.

Pensiju likuma grozījumi, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, paredz arīdzan pilnveidot invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību, mainoties invaliditātes grupai. Likuma izmaiņas paredz I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķina formulā ietvert lielākus koeficientus, un pensijas apmērs pārrēķina rezultātā varēs pieaugt straujāk. Pašreizējā pārrēķina formula ļauj pensiju palielināt ne vairāk kā par 10 procentiem. Kā norādījusi Satversmes tiesa, lai arī personas, kurām mainās invaliditātes grupa, atrodas salīdzināmos apstākļos ar personām, kurām invaliditāte tiek noteikta pirmreizēji, piešķirtās pensijas apmērs abos gadījumos var būt nesamērīgi atšķirīgs.

Likums paredz pagarināt vecuma pensijas izmaksu saglabātajā invaliditātes pensijas apmērā gadījumos, kad invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par četriem mēnešiem. Patlaban vecuma pensiju izmaksu iepriekšējā apmērā turpina, ja invaliditātes pārtraukums nav ilgāks par mēnesi. Taču praksē ir gadījumi, kad persona nepagūst veikt invaliditātes ekspertīzi un pagarināt invaliditātes termiņu mēneša laikā, un nav tiesiska pamata pensiju saglabāt iepriekšējā apmērā.

Lai novērstu gadījumus, kad personas vienlaikus saņem pensiju un bezdarbnieka pabalstu, likumā paredzēts noteikt, ka vecuma pensijas izmaksa tiek pārtraukta uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu.

Informāciju sagatavoja Saeimas Preses dienests



Fragmenti no Saeimas sēžu stenogrammām

• Lasīt 18.06.2015. Saeimas sēdes stenogrammas fragmentu
(A.Siliņa runa debatēs par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” otrajā galīgajā lasījumā.)


• Lasīt 28.05.2015. Saeimas sēdes stenogrammas fragmentu
(A.Siliņa runa debatēs par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā.)


• Lasīt 26.03.2015. Saeimas sēdes stenogrammas fragmentu
(A.Siliņa runa debatēs par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 15. priekšlikumu - neapliekamā minimuma palielināšanu)


• Lasīt 05.11.2014. Saeimas sēdes stenogrammas fragmentu
(A.Siliņš par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam)