<-Atpakaļ

Šodien:

Aktualitātes

Zemgales reģiona pensiju organizāciju apvienības dalībnieku sapulces
Jelgavā 2017. gada 7. aprīlī
REZOLŪCIJA

Kopsapulces dalībnieki, noklausījušies labklājības ministra J.Reira un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāta A.Siliņa informāciju par pensionāriem aktuāliem jautājumiem, kā arī uzklausījuši pensionāru pārstāvju izteikto viedokli par aktuāliem jautājumiem, nolēma:

1. Prasīt Valdībai un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai (SK) steidzami izstrādāt tādus pensiju indeksācijas noteikumus, kas nepavairo ar katru indeksāciju pensionāru ienākumu nevienlīdzības pieaugumu, novedot pensionārus ar mazām pensijām arvien zemākā ienākumu līmenī zem nabadzības riska robežas. Šāda mazo pensiju aizsardzība pastāvēja līdz 2009.gadam, kad mazās pensijas indeksēja divas reizes gadā 1.aprīlī un 1.oktobrī ar daudz lielāku diferencētu koeficientu kā lielās pensijas, kuras indeksēja tikai katra gada 1.oktobrī.

2. Prasām labklājības ministram J.Reiram pildīt pensionāriem doto solījumu LPF 2016.gada 15.februāra Domes sēdē, ka pensionāriem ar lielu darba stāžu mazās pensijas pieaugs straujāk. Šobrīd pie SK nodibinātās darba grupas apstiprinātie priekšlikumi pensiju indeksācijai, sākot no 2018.gada paredz, ka prognozētasis pensijas 200 eiro pieaugums no indeksācijas 2018.gadā būs 12 eiro, bet pensijas 400 eiro pieaugums būs 24 eiro mēnesī, kas būs pilnīgi pretēji solītajam. Tāda pat situācija ir ar solījuma izpildi pensionāriem, kas pensionējušie pēc atvieglotiem noteikumiem par darba stāžu kaitīgos un sevišķi smagos darbos.

3. Prasām Valdībai un Saeimai, kad tiks apturēta pensionāru un it īpaši pensionāru- vieninieku virs 65 gadu vecuma straujā grimšana nabadzībā? 2012. gadā ar ienākumiem zem nabadzības riska sliekšņa bija 29,2% pensionāru –vieninieku, bet 2015.gadā tādu bija jau74% vai 105,2 tūkstoši. Eiropas Komisija savā pēdējā vēstulē Latvijai par sociālajiem jautājumiem ir secinājusi, ka vecāka gadagājuma cilvēki Latvijā ir visvairāk pakļauti nabadzībai- sociālās atstumtības rādītājs senioriem ir 42 procenti, kas ir viens no augstākajiem negatīviem rādītājiem visā ES, bet pensiju pietiekamība ir viena no zemākajām ES, minimālā pensija ir viszemākā visā ES.

4. Mūsu prasība ir noteikt neapliekamo pensiju minimumu no 2018.gada ne mazāku kā 350 eiro mēnesī un regulāri to pārrēķināt ar inflācijas koeficientu. Jebkurš pensiju neapliekamais minimums, kas būs mazāks par 350 eiro nozīmēs, ka ar ienākuma nodokli tiks aplikti pensionāri ar daudz zemāku pensijas pirktspēju, kā to noteica Saeima 2006.gadā, jo valstī inflācija kopš 2006.gada ir 50 % (235x1,5=352,5 eiro).

5. SK darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanai, ir apstiprinājusi priekšlikumu par piemaksas paaugstināšanu no 2018.gada par katru darba stāža gadu, kas nostrādāts līdz 1995.gada 31.decembrim visiem pensionāriem, kas pensionējušies līdz 1995.gada 31.decembrim 1,5 eiro apmērā mēnesī. Mūsu priekšlikums ir noteikt mazo pensiju saņēmējiem lidz 235 eiro mēnesī piemaksu 2 eiro mēnesī no 2018.gada, lai daļēji izpildītu valdības un Saeimas solījumu par apsteidzošu pensiju palielināšanu pensionāriem ar mazām pensijām pie liela darba stāža. Vidēju un lielo pensiju piemaksu paaugstināšanai izstrādāt kalendāro grafiku, kas saistīts ar budžeta iespējām.

6. Aicinām Latvijas pašvaldību savienību atbalstīt visas iniciatīvas, kas vērstas uz maznodrošināto pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšanu, t.sk. vienīgā pensionāra mājokļa atbrīvošanu no aplikšanas ar nekustāmā īpašuma nodokli.

7. Nav pieļaujams, ka laikā, kad jebkurš priekšlikums par pensionāru nabadzības riska pieauguma mazināšanu no valdības un Saeimas puses tiek noraidīts, jo sociālājā budžetā tam pietrūkstot nepieciešamo līdzekļu, no pašreizējā sociālā budžeta iemaksām 1% daļa (ap 70 miljoniem eiro) tiktu novirzīta veselības nozares finansējumam, kā to ieteikusi veselības ministre A.Čakša.

Jelgava, 07.04.2017.

Sapulci vadīja ZRPOA vadītājs Jānis Felsbergs

Rezolūciju atbalstīja visi147 sanāksmes dalībnieki