<-Atpakaļ

Šodien:

Aktualitātes

Seniori un nabadzība

Ruta Zilvere, sociālās politikas eksperts

Ar autores atļauju raksts pārpublicēts no http://rutazilvere.blogspot.com/

Nesen mūsu Centrālā statistikas pārvalde publiskoja jaunāko informāciju par iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma rezultātiem, kuri rāda, ka nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits pieaug.[1]

Tomēr ne visas iedzīvotāju grupas nabadzības risks skar vienādā mērā. Šoreiz paskatīsimies, kas notiek ar ienākumu situāciju senioriem. Kā secinājusi Centrālā Statistikas pārvalde ”2014. gadā būtiski palielinājies iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 27,6 % 2013. gadā līdz 34,6 % 2014. gadā). Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks šāda tipa mājsaimniecībai pieauga vēl straujāk - no 51,1 % 2013. gadā līdz 67,4 % 2014. gadā.”[2] Salīdzinājumam noder nabadzības riska indekss vecuma grupā 18-64 gadi, kur tas ir gandrīz uz pusi zemāks - 18.6.

Lai atvieglotu šo datu interpretāciju, atzīmēsim, ka 2014. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, ir pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis – 291 eiro (2013. gadā – 260 eiro)[3].

Aplūkojot nabadzības risku senioriem (65+) Baltijas valstu vidū, var pamanīt, ka šie rādītāji pēc to tendencēm nesenajā pagātnē atšķīrušies salīdzinoši nedaudz - respektīvi, pirms ekonomiskās krīzes straujas izaugsmes laikā nabadzības risks pensionāriem pieauga, bet krīzes gados tas samazinājās. Tagad, kad ienākumi strādājošiem iedzīvotājiem strauji aug, Igaunijā un Latvijā pensionāru ienākumi jūtami atpaliek no pārējo iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempa. Izskatās, ka Lietuvai ir izdevies lauzt šo tradīciju un ekonomiskās atkopšanās labumus sadalīt vienmērīgāk starp iedzīvotāju dažādām paaudzēm.

1.attēls Nabadzības risks personām vecumā 65+ Baltijas valstīs

Attēlā redzamās salīdzinoši straujās svārstības nabadzības riska līmenī dažādos gados Latvijā ir izskaidrojamas ar to, ka veco cilvēku ienākumi, - galvenokārt pensijas, atrodas ļoti tuvu nabadzības slieksnim, to vai nu nedaudz pārsniedzot vai nedaudz nesasniedzot. Tāpēc nabadzības riska rādītājs senioriem jūtīgi reaģē pat uz nelielām izmaiņām ienākumos un nabadzības sliekšņa līmenī.

Interesanti atzīmēt, ka pirms-krīzes gados Latvijas senioriem nabadzības risks bija visaugstākais no visām trim Baltijas valstīm, taču krīzes gados nabadzības risks Igaunijas un Lietuvas pensionāriem pārsniedza Latvijas pensionāru nabadzības riska līmeni. Pagaidām (ieraksta publicēšanas brīdī – 2016.gada 29.februārī) nav publiski pieejami 2015.gada apsekojuma rezultāti par Lietuvu, taču Igaunijā 2014.gadā senioru nabadzības risks jau ir sasniedzis 36%[4], un tas, tāpat kā iepriekšējos gados, ir nedaudz augstāks nekā Latvijā.

Ja aplūko atsevišķi datus par tiem pensionāriem, kuri jau sasnieguši 75 gadus vai vairāk, tad redzams, ka viņi pakļauti vēl lielākam nabadzības riskam nekā nedaudz jaunākie seniori. Nabadzības riska indekss šajā vecuma grupā sasniedz jau 40,6[5]. Augstāks nabadzības risks šajā vecuma grupā daļēji izskaidrojams ar to, ka cilvēkiem lielākā vecumā gandrīz vienīgais ienākumu avots ir pensijas, un vecās pensijas pēc to apmēra vidēji ir zemākas nekā no jauna piešķirtās. Bez tam, jo lielāks vecums, jo biežāk seniori dzīvo mājsaimēs ar mazāku cilvēku skaitu, biežāk viņi dzīvo arī vieni.

Ja skatāmies uz nabadzības riska līmeni sadalījumā pēc dzimumiem, tad ievērojami augstāks nabadzības risks vecuma grupā 65+ ir sievietēm. Teiktais vienādā mērā attiecas gan uz Latviju, gan mūsu kaimiņvalstīm, gan uz Eiropas Savienību kopumā. Latvijā nabadzības risks sievietēm 65 un vairāk gadu vecumā ir 40.4%, vīriešiem – 22,6%. Daļēji šo starpību izskaidro atšķirība piešķirto pensiju apmērā. Pēc 2012.gada EU- SILC datiem Latvijā atšķirības pensiju ienākumā iedzīvotājiem vecuma grupā 65+ bija 16.2%.[6] Papildus tam sievietes Latvijā dzīvo par gandrīz 10 gadiem ilgāk nekā vīrieši, tāpēc viņas biežāk vispār dzīvo vienas vai paliek atraitnēs.

Pensionāru nabadzības risku varētu ievērojami mazināt, sociālajā politikā veicot uz nabadzības mazināšanu mērķētus pasākumus.

Pirmām kārtām, tā būtu minimālās pensijas paaugstināšana. Minimālās pensijas apmērs, kā tas ticis noteikts 2006. gadā, tā arī palicis nemainīgs.

Minimālā pensija:
personai ar darba stāžu no 10 līdz 20 gadiem - 70,43 euro,
personai ar darba stāžu no 21 gada līdz 30 gadiem - 83,24 euro,
personai ar darba stāžu no 31 gada līdz 40 gadiem -96,05 euro
personai ar darba stāžu 41 gads un vairāk gadu -108,85 euro.

Viens no veidiem, kā novērtēt minimālās pensijas spēju pasargāt vecos cilvēkus no nabadzības, ir minimālās pensijas apmēra salīdzinājums ar nabadzības līniju jeb nabadzības riska slieksni.

1.tabula Minimālās pensijas attiecība pret nabadzības riska slieksni
Minimālā pensija euro Minimālās pensijas attiecība pret nabadzības riska slieksni 2007.gadā (€237) Minimālās pensijas attiecība pret nabadzības riska slieksni 2014.gadā (€291)
70,43 29.72% 24.20%
83,24 35.12% 28.60%
96,05 40.5% 33.01%
108,85 45.93% 37.84%

Kaut arī nav specifisku kritēriju, kas diktētu, cik augstai teorētiski vajadzētu būt minimālajai pensijai, lai tā spētu cilvēkus pasargāt no nabadzības, tomēr, par neapmierinošu līmeni no pensiju adekvātuma viedokļa tiek uzskatīts, ja minimālā pensija nesasniedz vismaz pusi no nabadzības līnijas vērtības[7]. Kā redzams 1.tabulā, Latvijā minimālās pensijas apmērs ievērojami atpaliek no nabadzības līnijas. Minimālās pensijas apmērs gan ir atkarīgs no pensionāra uzkrātā darba un apdrošināšanas stāža, taču pat tiem pensionāriem, kuriem uzkrātais stāžs pārsniedz 40 gadus, nav iespējas saņemt pensiju nabadzības slieksnim samērīgi tuvinātā līmenī, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kuru darba/apdrošināšanas stāžs ir mazāks.

Atceroties, ka minimālās pensijas apmērs pašreizējā līmenī tika noteikts jau 2006.gadā, var salīdzināt, cik lielā mērā minimālā pensija toreiz un tagad kā sociālās politikas instruments palīdz pensionāriem nenokļūt nabadzībā. Kā 1.tabulā rāda aprēķini attiecībā uz 2007.gadu, tad minimālā pensija pēdējo astoņu gadu laikā arvien tālāk atpalikusi no nabadzības sliekšņa. Tas nozīmē, ka pensionāri, kuri saņem nopelnīto pensiju tās minimālajā apmērā, gadiem ejot, nonāk arvien dziļākā nabadzībā.

Otrs pasākums, kas veicinātu senioru nabadzības riska mazināšanos, būtu pensiju indeksācija, kas atspoguļotu ne tikai notiekošās izmaiņas patēriņa cenu līmenī, bet arī izmaiņas strādājošo iedzīvotāju ienākumos jeb algas indeksu. Kā secināms no jaunā labklājības ministra izteikumiem, šādas izmaiņas pensiju indeksācijā tiek plānotas.


[1] Centrālā Statistikas pārvalde (2016), Nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai Latvijā pakļauti 3 no 10 cilvēkiem, 03.02.2016, http://www.csb.gov.lv/notikumi/nabadzibas-riskam-vai-socialai-atstumtibai-latvija-paklauti-3-no-10-cilvekiem-43858.html , skatīts 2016.gada 17.februārī

[2] Ibid

[3] Ibid

[4] http://www.stat.ee/90601

[5] Datu avots: EUROSTAT

[6] European Commission Directorate-General for Employment, Social Affairs and Inclusion, Social Protection Committee (2015), The 2015 Pension Adequacy Report: current andfuture income adequacy in old age in the EU, p.352, http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=da&catId=89&newsId=2339, viewed on 12 October 2015

[7] Ibid, 137.lpp.