<-Atpakaļ

Šodien:

Aktualitātes

Jelgavas Pensionāru biedrības viedoklis
par minimālajām pensijām

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ar likumu noteikts no 2006. gada 1. janvāra 45 lati vai 64,03 eiro.

Ar MK Noteikumiem Nr.924 no 2011. gada 5. decembra ir noteikts, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemēroti koeficienti:

- par apdrošināšanas stāžu līdz 20 gadiem – 1,1, kas ir 64,03 x 1,1 = 70,43 eiro mēnesī,
- par apdrošināšanas stāžu no 21 līdz30 gadiem – 1,3, kas ir 83,24 eiro mēnesī,
- par apdrošināšanas stāžu no 31 līdz 40 gadiem – 1,5 , kas ir 96,05 eiro mēnesī,
- par apdrošināšanas stāžu no 41 un vairāk gadu – 1,7, kas ir 108,85 eiro mēnesī.

Izrēķinot, kāds ir katra stāža gada novērtējums pa gadu grupām, redzams:

- pie 10 gadiem stāža gada novērtējums ir 7,04 eiro;
- pie 20 gadiem stāža gada novērtējums ir 3,52 eiro;
- pie 30 gadiem stāža gada novērtējums ir 2,78 eiro;
- pie 40 gadiem stāža gada novērtējums ir 2,40 eiro;
- pie 50 gadiem stāža gada novērtējums ir 2,18 eiro.

Secinājums: jo lielāks darba stāžs, jo mazāks ir katra darba stāža gada novērtējums. Vai tas ir loģiski?

Sociālā nodrošinājuma pabalsts nav pārskatīts kopš 2006.gada un inflācijas dēļ 2018. gadā ir zaudējis 50,08 procentus no savas pirktspējas vai atbilst 31,96 eiro pirktspējai 2006. gadā.

Secinājums: 2018. gadā vecuma pensijas saņēmēji, kam ir piešķirtas minimālās pansijas 2006. gada nomināla līmenī, reāli ir kļuvuši uz pusi nabadzīgāki kā tie pensionāri, kuriem piešķīra minimālās vecuma pensijas 2006. gadā.

Ja sociālā nodrošinājuma pabalsts regulāri tiktu pārskatīts ar inflācijas koeficientu, tad 2018. gada sākumā tas būtu 64.03 x 1,508 = 96,56 eiro un attiecīgi gadu grupām:

- līdz 20 gadiem - 106,21 eiro;
- no 21 līdz 30 gadiem - 125,53 eiro;
- no 31 līdz 40 gadiem - 144,84 eiro;
- no 41 un vairāk gadu grupā - 164,15 eiro.

LM 2017. gada 26. aprīlī ir iesniegusi Valsts kancelejā dokumentu: ”Plāns minimālā ienākuma atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2018.-2020. gadam.” Plāns paredz: 2019. gadā minimālo pensiju bāzi vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu palielināt līdz 94 eiro; trūcīgās personas ienākumu līmeni no 2019. gada noteikt 188 eiro; GMI noteikt 94 eiro (1/2 no 188).

MK noteikumi Nr. 1605 no 2009. gada 22. decembra „Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 3. pants nosaka: ” Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu.”

Noteikumi ir – darbības nav, bet solījumi ir mazāki, kā nosaka Noteikumi Nr. 1605.

2006. gadā vidējā pensija bija 115 eiro, minimālā alga 110 eiro, valsts sociālais nodrošinājums 64,03 eiro, kas 2006.gadā bija 58,2% no minimālās algas. 2018.gadā 64.03 eiro ir 14,89% no minimālās algas, kas ir par 3,75 reizēm mazāks 2018.gadā pret minimālo algu kā 2006.gadā. Tas rāda, cik strauji kopš 2006.gada ir samazinājusies sociālā pabalsta ietekme uz pensionāru labklājības līmeni vai kādā nabadzībā tiek turēti vecuma pensionāri, kas saņem vecuma pensijas 2006.gada minimālās pensijas līmenī. Un tikai 2019. gadā LM plāno tuvināt minimālo vecuma pensiju saņēmēju ienākumu līmeni par 40 gadu darba stāžu trūcīgas personas ienākumu līmenim. LM plānotais ienākums minimālas vecuma pensijas saņēmējam 2019. gadā varētu būt pie 30 gadu darba stāža 94 x1,3 = 122,20 eiro vai 65 % no trūcīgas personas ienākumiem, bet liegtu saņemt GMI pabalstu. Pie 41 gada darba stāža minimālā pensija būtu 94 x 1,7 = 159,80 eiro mēnesī, kas varētu būt 85% no trūcīgas personas ienākumu līmeņa 2019. gadā. Ja vidējā alga 2019.gadā būs prognozētie 1100 eiro, tad minimālā pensija 2019. gadā pie 40 gadu darba stāža būs 6,88 reizes mazāka par prognozējamo vidējo algu 2019. gadā un 9 reizes mazāka pie 30 gadu darba stāža. LM ieteiktais minimālās pensijas līmenis 2019. gadā būs par 4 eiro mazāks, kā 2006. gadā noteikto minimālo pensiju bāzi 64,03 indeksējot ar inflācijas koeficienta prognozi no 2006. gada līdz 2019. gadam (53%), bet ne par vienu eiro nebūs lielāks no labklājības līmeņa pieauguma valstī kopš 2006. gada. Indeksējot 2006. gada minimālo algu ar inflācijas koeficientu 53%, minimālā alga 2019. gadā būtu 168 eiro, bet jau 2018. gadā tā ir 430 eiro, no kuriem 168 eiro ir pirktspējas saglabāšana 2006. gada līmenī (inflācijas pārrēķins), bet 262 eiro parāda, kā ir pieaudzis labklājības līmenis valstī.

Jautājums LM: kāpēc minimālā pensija 2019. gadā nepieaugs, pieaugot labklājības līmenim valstī kopš 2006. gada, bet tiks tikai atjaunota minimālās pensijas pirktspēja 2006.gada līmenī vai pat nedaudz zemāka?

Manuprāt uzdevums pensionāru organizācijām ir:

1. Panākt, ka adekvāti tiek novērtēta darba stāža gada vērtība un minimālā pensija tiek aprēķināta, reizinot gada vērtību ar stāža gadu skaitu.

2. Minimāla pensija par darba stāžu virs, piemēram, 25 gadiem nevar būt mazāka par trūcīgās personas ienākumu līmeni vai piesaistīt to iztikas minimumam līmenim, ja tāds tiks pieņemts valstī vai vidējai algai valstī, kas būtu vislabākais variants, jo tad minimālā ienākuma līmenis tiktu regulāri pārskatīts. Ja to pārskatīs 2019.gadā (kas var arī nenotikt), tad 2006.gadā noteiktais līmeni būs pastāvējis 13 gadus nemainīts. Latvija, kas 2014. gadā Satversmes Preambulā nosaukta kā sociāli atbildīga valsts, pēc šī kritērija neatbilst šim nosacījumam.

3. Panākt, ka trūcīgas personas ienākuma līmenis ir piesaistīts iztikas minimuma līmenim vai minimālās algas līmenim, kuri tiek regulāri pārskatīti.

4. Minimālās pensijas noteikšanā personām, kurām ir tiesības pensionētie priekšlaicīgi likumā noteiktajā kārtībā, piemērot paaugstinātu gada novērtējumu (pielietot koeficientu).

5. Panākt, ka Latvijā arī tiek noteikts ekonomiski pamatots garantētais minimālo ienākumu līmenis, kuru nodrošina valsts, kā tas ir visās ES sociāli atbildīgās valstīs.

Jānis Felsbergs,
Jelgavas pensionāru biedrības pārstāvis Pensiju darba grupā
Jelgava, 2018. gada 22. janvāris