<-Atpakaļ

Šodien:

Aktualitātes

PENSIONĀRIEM PAR VESELĪBAS BUDŽETU 2018. GADĀ

Pēc 2018.gada budžeta apstiprināšanas Saeimā Ministru prezidents M.Kučinskis savā uzrunā deputātiem teica, ka finansējuma lielais pieaugums veselības nozarei 2018. gadā ir pirmais solis, lai izkļūtu no dziļās bedres, kurā pašlaik atrodas veselības nozare.

Cik dziļa bedre ir 2017. gadā? Zinām, ka lielākais līdz šim brīdim pēc neatkarības atgūšanas veselības ministrijas budžets bija 2008. gadā, kad tas bija 820 miljoni. 2017. gada veselības ministrijas budžets arī ir 820 miljonu. Ņemot vēra inflāciju no 2008. gada 1.janvāra līdz 2018. gada 1. janvārim ir ap 21%. 2017.gada budžets 2008. gada cenās atbilst ap 648 miljoniem eiro. „Bedre” pret 2008. gadu ir ap 172 miljoni. To ļoti labi raksturo visiem pensionāriem labi zināmās acu kataraktas valsts apmaksātās operācijas gaidīšanas rindu ilguma atšķirības. 2008.gadā Stradiņu klīnikā tas bija ap 1,5 gadiem, šogad visi saņēma skaidrojumu, ka „gaidīšanas laiks ir aptuveni trīs gadi”, vai kā veselības ministre A.Čakša skaidroja 23.11. radioklausītājiem „pāri par diviem gadiem”.

Kā izkļūsim no bedres? Nākošā gada budžeta finansējums būs miljards un viens miljons eiro, kas būs vairāk kā par desmit miljoniem lielāks kā 2008.gada budžets, ja to palielinātu ar inflācijas koeficientu 21%. Tātad var secināt, ka finansējums pārsniegs 2008. gada līmeni un būs vislielākais pēdējos 27 gados, kopš valsts neatkarības atjaunošanas. 2018. gada budžeta pieaugums veselības ministrijai pret 2017.gadu ir par 181 miljonu eiro lielāks.

Vai visiem pacientiem veselības pieejamība būtiski palielināsies virs 2008.gada līmeņa? Nē, bet virs 2017.gada līmeņa to sola paaugstināt par 15%. Tad kataraktas operācijas gaidīšanas rinda 2018.gadā var samazinātie līdz 2 gadiem un 6 mēnešiem trīs gadu vietā.

Kam tiks novirzīti papildus iedalītie 181 miljons? 117 miljonus ieguldīs medicīniskā personāla algu sakārtošanai un paaugstināšanai. Medicīnas personāls šodien algas saņem ar krīzes gados noteiktiem ierobežojumiem, kad netiek pilnībā apmaksāts virsstundu, nakts, izejamo un svētku dienu paaugstinātais tarifs. Tāpat medicīnas darbinieku algas kopumā nav proporcionāli paaugstinātas vidējās algas pieaugumam pēdējos gados valstī. Apmēram 35 miljonu finansējums tiks piešķirts atsevišķu slimību ārstēšanai, kur Latvija ļoti atpaliek no vidējā ES līmeņa: tā ir onkoloģija, C hepatīts, HIV/AIDS slimniekiem, ginekoloģija, aknu transplantācijas uzsākšana pieaugušajiem, reto slimību, it īpaši bērniem, ārstēšanai, bērnu zobārstniecībai u.c. iezīmērtām vajadzībām. Šīm finansējums nav pietiekošs, lai Latvija vismaz sasniegtu tādu līmeni, kāds šo slimību ārstēšanā ir sasniegts kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Pārējos nesadalītos līdzekļus ap 29 miljoni eiro izmantos pārējo diagnožu pacientu ārstēšanai par valsts budžeta līdzekļiem. Tas nebūs 2008.gadā saniegtais līmenis, bet krietni zem tā. Kā jau tika teikts, solījums ir, ka parējo diagnožu pacientiem gaidīšanas laiks samazināsies par 15% un papildus 2018. gadā tiks izdalītas valsts apmaksāto veselības pakalpojumu „kvotas” 380 tūkstošiem pacientu salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tāpat ir plānots palielināt valsts apmaksāto endoprotezēšanas operāciju skaitu par 981 operāciju, samazinot rindu par 5%.

Apstiprinātie 2019. un 2020. gada budžeta projektu plānoto izdevumi neparedz turpmāku finasējuma pieaugumu veselības nozarei.

Nevien vēl nav izskaidrojis, kāpēc valdības 10.10.2017. apstiprinātais 2018.gada veselības budžeta pieaugums par 235 miljoniem ir sarucis līdz pieaugumam 181 miljons pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā 23.11.2017.gadā (-55 miljoni valdības prioritātei).

2018. gadā netiks samazinātas krīzes laikā (2009. gada 1. martā) paaugstinātās pacientu iemaksas par gultasdienu slimnīcā pirmskrīzes līmenī un paaugstināta valsts kompensējamo medikamentu kompensācijas daļa pirmskrīzes līmenī, kas tika samazināta par 25% 2009. gada 1. martā. Maznodrošinātiem pensionāriem krīze valsts ekonomikā un, protams, savos maciņos, nav vēl beigusies. Toties ierēdņiem jau sen ir tikusi atjaunota uz krīzes laiku apturētā veselības apdrošināšana (daļēja) no valsts budžeta ieņēmumiem, kur savu artavu iegulda ikviens pensionārs no ienākumiem virs 235 eiro (zem nabadzības riska līmeņa). Tā arī var pārvaldīt valsti, ja to atļauj vēlētāji.

Jānis Felsbergs, Jelgavas pensionāru biedrība
2017. gada 24. novembrī