<-Atpakaļ

Šodien:

Aktualitātes

PATĒRIŅA IZDEVUMI SENIORIEM 65+

Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) publicējusi „Patēriņa izdevumi senioru 65+ mājsaimniecībās” aprēķinus, ka vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2016. gadā izdevumi ir 327 eiro. Izmantojot šos aprēķinus, var noteikt aptuveni vidējo patēriņu senioram 65+ 2017.gadā. Zinot, ka vispārēja inflācija valstī pret 2016. gadu ir 2,9%, un inflācija pārtikas precēm ir 6,7%. 2017. gadā izdevumi mēnesī pensionāram 65+ ir ap 340 eiro. Jāatceras, ka vispārēja inflācija valstī 2,9% ir apmēram divas reizes mazāka par inflāciju, kas reāli ietekmē pensionāru izdevumus. CSP nav atšifrējusi mājokļa izdevumus, vai tie ir par mājokli kopumā, vai katra seniora izdevumi par mājokli. Ja katram senioram ir tādi izdevumi, tad pēc tabulas iznāk, ka dzīvojot pensionāru ģimenei vienistabas dzīvoklī, tie sanāk 2 x 69 = 138 eiro, bet dzīvojot vienam pensionāram tajā pašā dzīvoklī tikai 69 eiro mēnesī.

Lai apmaksātu izdevumus 340 eiro mēnesī 2017. gadā, „uz rokas” pensionāram pensijā kopā ar piemaksām jāsaņem „uz papīra” ap 367 eiro. Pēc 2017. gada 1.oktobra indeksācijas ap 310 tūkstošiem vai 68% vecuma pensiju saņēmēju pensijas ar piemaksu ir zem 367 eiro mēnesī. Pašvaldību palīdzība ar dzīvokļa un veselības pabalstiem šo skaitu samazina, bet katrā pašvaldībā ir noteikti atšķirīgi pabalstu līmeņi, kas nedod iespēju aprēķināt, cik daudziem pensionāriem tas palīdz apmaksāt mēneša izdevumus vidējā līmenī.

Neskatoties uz aprēķinu aptuvenību, tie labi parāda, ka lielai daļai pensionāru pensijas kopā ar piemaksām nenodrošina pat šiem izdevumiem atbilstošu ienākuma līmeni. Vidējā pensija „uz papīra” šobrīd ir ap 306 eiro. Tas nozīmē, ka „uz rokas” pēc nodokļu nomaksas 2017. gadā tie ir tikai 290 eiro mēnesī, bet no 2018. gadā 1. janvāra tie būs 295 eiro mēnesī, jo neapliekamo minimumu plāno palielināt līdz 250 eiro mēnesī, bet nodokli no pensijas samazināt līdz 20% pensijām virs 250 eiro.

Izdevumu aprēķini rāda, ka ne valdība , ne Saeimas valdošās koalīcijas deputāti 2018. gadā nekādas nopietnas izmaiņas neplāno, lai samazinātu arvien lielāka skaita pensionāru nonākšanu zem nabadzības riska līmeņa. Pat piemaksas palielināšana par katru darba stāža gadu, kas nostrādāts līdz 1995. gada 31. decembrim par 0,50 eiro mēnesī, vairumam pensionāru ienākumus nepalielinās virs CSP aprēķinātajam ikmēneša izdevumu līmeņa, jo no 2009. gada piešķirtās piemaksas 1 eiro apmērā par darba stāža gadu inflācijas rezultātā ir zaudējušas daļu no savas vērtības un vēl nodokļi no piemaksām samazina pensionāram „uz rokas” saņemamo piemaksu 1,5 eiro pēc 2018. gada 1. jūlija lidz 1,02 eiro.

Nodokļu reforma uz ilgāku laiku saglabās arvien lielāka skaita pensionāru nonākšanu zem nabadzības riska robežas. Ja reforma strādājošam iedzīvotājam sola samazināt ienākumu nevienlīdzību, tad pensionāriem tā pavairos ienākumu nevienlīdzību pret strādājošo ienākumiem. Nodokļu reforma tiek daļēji būvēta uz pensionāru ienākumu iesaldēšanas rēķina, līdzīgi kā iestāšanās Eirozonā tika balstīta uz pensiju indeksācijas apturēšanu no 2010. gada līdz 2014. gadam. Tikai LPF organizētās protesta akcijas un savāktie pāri par 106 tūkstošiem parakstu par pensiju indeksācijas atsākšanu 2013. gadā un gaidāmās Saeimas vēlēšanas 2014.gada oktobrī, lika valdībai pieņemt lēmumu par pensiju indeksācijas atsākšanu jau 2013. gadā.

PATĒRIŅA IZDEVUMI SENIORIEM 65+

Jānis Felsbergs, Jelgavas pensionāru biedrība
2017. gada 20. oktobrī