<-Atpakaļ

Šodien:

Aktualitātes

Jelgavas pensionāru biedrība:
Par pacientu izmaksu pieaugumu saistībā ar slimnīcu kartēšanu

JPB pārstāvis 28.11.2016. LPF Domes sēdē veselības ministrei A.Čakšai uzdeva Jelgavas Pensionāru biedrības sagatavoto jautājumu: kas apmaksās maznodrošinātiem pacientiem sadārdzinātos braucienus uz un no attālinātajām slimnīcām, sakarā ar slimnīcu kartēšanu un sarežģītu operāciju veikšanu turpmāk tikai III - IV klases centrālajās slimnīcās?
Atbilde bija, ka tas nav ministrijas jautājums.

LPF Domes Rezolūcijā tika pieprasīts, lai valdība, apstiprinot veselības pakalpojumu kartēšanu, risinātu palielināto ceļa izdevumu kompensāciju.
Valdība 2016.gada 20. decembrī apstiprināja slimnīcu kartēšanu, bet par izmaksu kompensāciju nelēma, tādējādi samazinot maznodošinātiem pacientiem iespēju ārstēties vai palielinot iespēju iedzīvoties parādos.

Pēc šādas valdības attieksmes, JPB uzrakstīja Ministru prezidentam M.Kučinskim adresētu vēstuli par minēto problēmu. (Vēstules teksts zemāk).
Ministru prezidenta birojs vēstuli bez kaut kādiem konkrētiem norādījumiem un uzdevumiem pārsūtīja Veselības ministrijai (kaut vēstulē ir norādīts, ka VM atsakās risināt problēmu) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).

12.04.2017. JPB saņēma atbildi no VM, kas sastādīta kopīgi ar VARAM, ka abu ministriju pienākums nav risināt šo problēmu.

Ir pagājuši pieci mēneši kopš 28.11.2016. LPF Domes sēdes un joprojām nav skaidri zināms, vai valdība gribēs risināt maznodrošināto pensionāru problēmu. JPB ir nosūtījusi atkārtotu vēstuli M.Kučinskim ar lūgumu risināt šo problēmu valdības līmenī.

JPB Pensionāru tiesību aizstāvības grupa ar šo piemēru grib parādīt, kā pensionāriem aktuālus jautājumus risina valdība, ko izveidojusi pašreizējā valdošā koalīcija, kuras pārstāvji tajā pašā laikā, cīnoties par Rīgas mēra amatu, sola katram Rīgas pensionāriem veselība apdrošināšanu.

JPB Pensionāru tiesību aizstāvības grupas vadītājs Jānis Felsbergs


Ministru prezidentam Mārim Kučinskim

Par pacientu izmaksu pieaugumu saistībā ar slimnīcu kartēšanu

Jelgavas Pensionāru biedrības Pensionāru tiesību aizstāvības grupa, iepazīstoties ar 2016.20.12. MK apstiprināto veselības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par augstas intensitāte stacionāro ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstību, vērš uzmanību uz sociāliem riskiem, kas prasa starpinstitucionālu risinājumu.

Neapstrīdot vajadzību pēc slimnīcu sadalījuma pa līmeņiem, lai nodrošinātu augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus, būtu paralēli jārisina jautājums, kopā ar Satiksmes ministriju, Labklājības ministriju, pašvaldībām, par transporta nodrošinājumu un izdevumu kompensāciju maznodrošinātiem pacientiem no attālākiem novadiem. Nav pieļaujams izmaksu sadārdzinājums maznodrošinātiem pacientiem, kas saistīti ar slimnīcu attālināšanu no viņu dzīves vietām.

Saprotams, ka ĀMP transports paredzēts akūtu slimnieku nogādei stacionārā, bet kas un kāapmaksās atpakaļceļu? Arī sabiedriskais transports uz visiem novadiem nav pieejams pacientam nepieciešamajā pēcpusdienas laikā, personīgais transports maznodrošinātajiem pacientiem arī nav iespējams. Kā rāda līdzšinējā pieredze, izliekot slimnieku uz ielas, it īpaši senioru, mēs riskējam ar pacienta veselību un dzīvību.

Vai mums nav jāņem piemērs no lietuviešiem, kas šo problēmu esot atrisinājuši? Vai nevajadzētu slimnīcām organizēt transporta pakalpojumus, kas pārvestu slimnieku mājās jebkurā diennakts laikā. Pašvaldībām (mūsu priekšlikums) būtu jāapmaksā transporta izdevumi par pašvaldībās deklarētajiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, apmaksājot transporta organizācijas rēķinus, pamatojoties uz MK noteikumos noteikto kārtību. Šos pakalpojumus varētu pirkt arī citi slimnieki, kuriem ir problēmas ar nokļūšanu mājās pēc izrakstīšanās, bet ir maksātspējīgi.

Jautājumu, kā to būtu jārisina saistībā ar slimnīcu paredzēto kartēšanu JPB pārstāvis uzdeva veselības ministrei A.Čakšai 2016.gada 28. novembra LPF Domes sēdē. Atbilde bija īsa – tā nav VM problēma. Tāpēc sagaidām, ka MK sociāli taisnīgi atrisinās problēmu.

Vēstuli sagatavoja JPB Pensionāru tiesību aizstāvības grupa
JPB priekšsēdētāja B. Baškevica
13.01.2017.


Veselības ministrijas
Valsts sekretāra K.Ketnera 12.04.2017. atbildes vēstule Nr. 01-17.2/1724
Uz 13.01.2017. Jelgavas Pensionāru biedrības vēstuli

Par pacientu izmaksu pieaugumu saistībā ar slimnīcu kartēšanu

Veselības ministrija (turpmāk – ministrija) ir saņēmusi Valsts kancelejas 24.01.2017. vēstuli Nr. 20/J-98-jur, ar kuru ir pārsūtīta Jelgavas Pensionāru biedrības 13.01.2017. vēstule Nr.4.4/1 “Par pacientu izmaksu pieaugumu saistībā ar slimnīcu kartēšanu” (turpmāk – vēstule). Veselības ministrija kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir izvērtējusi vēstuli un sniedz sekojošu informāciju.

Veselības ministrija skaidro, ka konceptuālā ziņojuma projektā, kuru Veselības ministrija ir izstrādājusi un kurš tiek gatavots apstiprināšanai, I līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili – terapija un hronisku pacientu aprūpe. Šajās slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos (Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā), kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, kā arī hronisku pacientu ārstēšana. Šo palīdzību nodrošinās ķirurgs un terapeits (internists) Plānots, ka šī līmeņa slimnīcu loks paplašināsies (piemēram, SIA “Aizkraukles slimnīca”, SIA "Ludzas medicīnas centrs” u.c.) un līdz ar to, vieglāku saslimšanu gadījumos, neatliekamo medicīnisko palīdzību un hronisku pacientu ārstēšanu varēs nodrošināt tuvāk pacientu dzīvesvietai. Vienlaicīgi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana un ārstēšana pie sarežģītām diagnozēm un komplicētiem stāvokļiem notiks atbilstošā augstāka līmeņa slimnīcā (II līmeņa, III līmeņa un IV līmeņa slimnīcās). Šajos gadījumos pacienti lielākoties tiek ievietoti tālākai ārstēšanai slimnīcā.

Gadījumos, ja pacientam, kurš būs nokļuvis I līmeņa slimnīcā būs nepieciešama augstāka līmeņa ārstēšana nekā spēj nodrošināt I līmeņa slimnīca, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pacientu pārvedīs uz attiecīga līmeņa slimnīcu.

Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sniegusi šādu viedokli par iespējamajiem situācijas risinājumiem gadījumiem, kad pacientam būtu nepieciešama pārvešana uz mājām (piemēram, nakts laikā vai laikā, kad nekursē cits transports):

Izvērtējot pašreizējo tiesisko regulējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija secina, ka pašlaik valstī noteiktais tiesiskais regulējums neparedz maznodrošinātām personām atlaides braukšanai no slimnīcas uz dzīvesvietu, vai šāda pakalpojuma saņemšanu bez maksas. Pašvaldības dome, izmantojot likuma “Par pašvaldībām 43.panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu un realizējot savu brīvprātīgo iniciatīvu, vai arī izveidojot jaunu sociālā pakalpojuma veidu, var sniegt attiecīgo atbalstu maznodrošinātai personai, apstiprinot atsevišķus saistošos noteikumus vai grozot pašvaldības saistošos noteikumus sociālajā jomā. Tādā gadījumā maznodrošinātā persona varētu vērsties attiecīgajā pašvaldībā ar lūgumu atmaksāt ceļa izdevumus nokļūšanai līdz ārstniecības iestādei un atpakaļ līdz dzīves vietai. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka pie pašreizējā tiesiskā regulējuma augstāk minētais atbalsts maznodrošinātām personām nav pašvaldības pienākums, bet ir tiesības lemt par šāda atbalsta piešķiršanu.

Papildus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērš uzmanību, ka, atlīdzinot personai attiecīgus braukšanas maksas izdevumus vai piešķirot šāda veida transporta pakalpojumu, ja par šī pakalpojuma sniegšanu normatīvajā regulējumā būs atbildīga pašvaldība, tas noteikti radīs papildu finansiālo slogu pašvaldības budžetam. Līdz ar to, ja tiks izskatīts vēstulē izteiktais Jelgavas Pensionāru biedrības priekšlikums, tā apspriešanā būtu nepieciešama arī Latvijas Pašvaldību savienības iesaiste.