<-Atpakaļ

Šodien:

Aktualitātes

LATVIJAS SIMTGADES JUBILEJAS ZĪMĒ

Aiviekstes pagasta nevalstiskās organizācijas "Ābeļziedi" veltījums Latvijas simtgadei

Tuvojas Latvijas valsts simtgades svētki. Tā kā ikviens Latvijas cilvēks ir aicināts iesaistīties svētku veidošanā, Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta nevalstiskā organizācija "Ābeļziedi" savu rudens ekskursiju veltīja šai tēmai. Tas bija mūsu - brauciena organizatoru un dalībnieku - ieguldījums šī vērienīgā notikuma svinēšanā. Brauciena mērķis bija veicināt Latvijas vēstures izziņu, tas paredzēja kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un sadraudzību.

Šoreiz iepazinām Tukuma apkārtnes pili un muižas. Ne visu iespējams saglabāt, tomēr muižu ēkas dažviet ir vienīgās patiesi vērtīgās un Latvijas laukiem raksturīgās celtnes. Tās vienmēr ir noteikušas arī lauku politisko, sociālo un kultūras dzīvi.

Mūsu ekskursija sākās ar Jaunmoku pili. No atraktīvās gides uzzinājām, ka tā būvēta ap 1901. gadu. Pils ir celta neogotikas stilā ar jūgendstila elementiem un tā ierindota starp īpašiem Latvijas arhitektūras šedevriem.

Aiviekstes pagasta nevalstiskās organizācijas Ābeļziedi veltījums Latvijas simtgadei

Sākumā tā bija Rīgas izcilākā mēra Džordža Armitsteda medību pils. Apskati sākām ar plašo vestibilu un tā unikālo podiņu krāsni. Tajā redzējām 50 dažādus 19. gadsimta beigu Rīgas un Jūrmalas attēlus. Tāda krāsns pasaulē ir vienīgā. Izstaigājām Balto zāli, kur mūsdienās jaunlaulātie dejo savu pirmo valsi. Bijām Sarkanajā zālē, kuru rotā medību trofejas. Iegriezāmies Tējas un Dāmu salonos. Dž.Armitsteda istabā uzmanīgi iepazināmies ar viņa dzīvi un darbību, apskatījām Armitstedu dzimtas dāvinājumu - mēbeles un gleznas. Pils apkārtni vērojām no tās torņa. No 2000. gada pils īpašnieks ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Ir tikai loģiski, ka tieši šeit izvietojies Meža muzejs. Tajā iepazināmies ar mežu dzīvi un mežstrādnieku ikdienu gadsimta garumā.

Aiviekstes pagasta nevalstiskās organizācijas Ābeļziedi veltījums Latvijas simtgadei

Bijām vienā no unikālākajiem un savdabīgākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā - Šlokenbekas muižas ansamblī. Tas ir viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā. Tā ir vienīgā nocietinātā muiža, kas saglabājusies Latvijā līdz mūsdienām. Pirmoreiz rakstos tā minēta 1484. gadā, un vairāk kā 400 gadu bijusi vācu baronu īpašums. Sākumā tā pildīja nocietinājuma funkcijas. No 2000. gada šeit atrodas Latvijas Ceļumuzejs. Gide iepazīstināja mūs ar muižas dzīvojamo ēku, kuras astoņās zālēs izvietota muzeja ekspozīcija. Ceļu kā eksponātu nav iespējams novietot muzeja vitrīnā, bet tur guvām informāciju par Latvijas ceļu un tiltu vēsturi, ceļu nozares attīstību. Par to mums stāstīja arī dokumentālās filmas kadri. Fotogrāfijās, vimpeļos, medaļās, programmās un tērpos redzējām pārskatus par 40 ceļinieku tūristu salidojumiem. Šajā zālē atplauka mūsu Ausma un mēs ar lielu interesi ieklausījāmies viņas - šo salidojumu neiztrūkstošas dalībnieces - atmiņās par tiem. Bijām Lejasratnīcā un redzējām muzeja lepnumu - no lūžņiem izcelto, 1924. gadā būvēto tvaika veltni ,,Marshall”. Ar interesi pētījām pa visu sienu palielināto Livonijas ūdensceļu karti. Bijām Kalnaratnīcā, kurā ir viss par zirgu - lauku darbos, transportā, ceļadarbos. Ar aizkustinājumu lasījām sirsnīgo zirga lūgšanu savam saimniekam. Apskatījām Brīvdabas ekspozīciju - dažādus ceļa segu paraugus, ceļazīmes, akmensveltņus un vairāk nekā 300 gadu vecus verstes stabus.

Mūsu ekskursijas pēdējais un galvenais apskates objekts bija Latvijas Kara muzeja filiāle - "Ziemassvētku kauju muzejs" Mangaļu mājās. Vēsturiskā ekspozīcija "Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas" stāsta par latvju strēlnieku cīņām Tīreļpurvā. Kopā ar gidu (strēlnieka formastērpā) apskatījām vairāk kā 200 fotogrāfijas, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastos priekšmetus. Uzmanīgi iepazināmies ar lielāko kauju vietu maketu Latvijā - ar vairākiem kvadrātkilometriem Ziemassvētku kauju teritorijas ar I Pasaules kara nocietinājumiem.

Aiviekstes pagasta nevalstiskās organizācijas Ābeļziedi veltījums Latvijas simtgadei

Mūsu Vilnis šeit ar lepnumu citiem rādīja fotogrāfiju ar sava kaimiņa radinieku - šo vēsturisko notikumu dalībnieku. Apskatījām brīvdabas ekspozīciju: autentiskā vietā rekonstruēto I Pasaules kara vācu armijas nocietinājumu sistēmas posmu - blindāžu un daļu no "vācu vaļņa" aizsardzības pirmās līnijas. Šādus vācu armijas nocietinājumus Ziemassvētku kaujās vajadzēja ieņemt latviešu strēlniekiem. Te joprojām saskatāmas ierakumu un blindāžu paliekas, aizsardzības būves un lielgabalu granātu sprādzienu izārdītās bedres. Ikviens tagad te var izstaigāt Tīreļpurva takas. Ikviens sapratām, ka šeit norisinājās notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts tapšanu un Brīvības cīņām. Ikviens sapratām, ka Tīreļpurvā latvju strēlnieki ar savu cīņas sparu un varonību Ziemassvētku kaujās apliecināja, ka Jaunā valsts ir dzimusi. Diemžēl netikām Ložmetējkalnā, jo skatu tornis bojājumu dēļ uz laiku bija slēgts.

Vēl tikai visi kopā sadraudzībai ieturējām maltīti. Noskaidrojām, ka bija taču vērts braukt: Štokenbekā visi braucēji bijām pirmoreizi, Jaunmoku pilī bijusi vien pāris braucēju. Esam iepazinuši dažādu laikmetu un arhitektūras stilu pili un muižu. Vien daži no mums, kopā ar jaunsargiem vai zemessargiem, bijuši arī "Ziemassvētku kauju muzejā". Šī vieta bija mūsu braucējiem pati svarīgākā, to gribējām apmeklēt Latvijas simtgades jubilejas zīmē. Droši varam teikt - atklājām Latviju no jauna! Atceļā mūsu Brigitas vadībā autobusā nepārtraukti skanēja skaistas dziesmas.

Paldies par šo braucienu Pļaviņu novada domei un SIA "Pato-1", kā arī mūsu šoferim Valdim Gasparovičam, "Ābeļziedu" valdei un tās 5 līdzbraucējiem, bet īpaši -Leonam Ļaizānam un Annai Jukšai! Bija patiesi jauka ekskursija. Valsts simtgadi sagaidot, turpināsim gan tās iepazīšanu dažādā veidā, gan aktīvi līdzdarbosimies pasākumu sagatavošanā un norisē.


Teksta autore Biruta Irēna Osīte

Vairas Felsas foto