<-Atpakaļ

Šodien:

Aktualitātes

Labklājības ministra Jāņa Reira
21.06.2016. atbilde Nr.34-2-05/1342
biedrībai “Latvijas Pensionāru federācija”

Par priekšlikumiem pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanai

Labklājības ministrija ir izskatījusi biedrības “Latvijas Pensionāru federācija” 2016. gada 18. maija Domes lēmumu un apkopotos Latvijas pensionāru priekšlikumus, kas saņemti no Ministru prezidenta biroja, un savas kompetences ietvaros sniedz šādu atbildi.

Augstu vērtējam un cienām ikviena Latvijas iedzīvotāja pašaizliedzīgo darbu mūža garumā un piekrītam, ka daļai cilvēku pensiju apmēri mūsu valstī ir salīdzinoši nelieli. Tomēr jau kopš likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās brīža ir veikta virkne pasākumu, lai sniegtu atbalstu pensiju, īpaši apmērā ziņā nelielo pensiju, saņēmējiem, piemēram, nodrošinot piemaksu pie invaliditātes un vecuma pensijām, paredzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, iestrādājot likumdošanā atvieglojumu attiecībā uz vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību, indeksējot pensijas u.c.

Pensiju sistēma Latvijā ir balstīta uz obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras tiek veiktas no strādājošo darba ienākumiem, un tās pamatā ir katra personiskā līdzdalība savu vecumdienu nodrošināšanā. Vecuma pensija tiek aprēķināta katram individuāli, ņemot vērā personas apdrošināšanas stāžu un ienākumus, no kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai. Aprēķinot pensiju, tiek ņemts vērā gan PSRS laikā uzkrātais darba stāžs, kas tiek pielīdzināts apdrošināšanas stāžam, gan apdrošināšanas stāžs pēc neatkarības atgūšanas. Lai noteiktu katras apdrošinātās personas ieguldījumu, no 1996. gada 1. janvāra ir ieviesta veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu individualizēta uzskaite. Ja no lielākas algas un ilgāku laikposmu ir veiktas iemaksas, tad attiecīgi lielāka būs arī vecuma pensija. Lai aizsargātu personas, kurām ienākumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir bijuši zemi vai kuras ilgstoši nav bijušas sociāli apdrošinātas, likumā ir noteikta arī garantētā minimālā vecuma pensija atkarībā no personas apdrošināšanas stāža.

Attiecībā uz piemaksām par darbu līdz 1996. gadam, paskaidrojam, ka piemaksu sākotnējais mērķis bija sniegt finansiālu valsts atbalstu tiem pensionāriem, kuri pensionējās līdz 1996. gadam vai reformas pirmajos gados un kuriem bija liels stāžs un zemas pensijas.

Jau sākotnēji, ieviešot piemaksas 2006. gadā, to piešķiršana bija paredzēta tikai uz laiku (līdz 2009. gada 31. decembrim). To piešķiršana ekonomiskās izaugsmes laikā tika nepamatoti paplašināta un pagarināta, tādējādi radot būtisku papildu slogu uz speciālo budžetu, jo to izmaksāšanai nepieciešamais finanšu līdzekļu apjoms nebija ieplānots sociālās apdrošināšanas iemaksu likmē un tika segts solidāri, uz visu sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju rēķina.

Sekmējot pensiju sistēmas ilgtspēju, 2010. gada 20. decembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas noteica, ka piemaksu piešķir līdz 2011. gada 31. decembrim. Šobrīd piemaksas apmērs par katru gadu līdz 1995. gada 31. decembrim ir 1 EUR. Atzīmējam, ka ar 2014. gada 1. janvāri piemaksas tiek finansētas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Vēršam uzmanību, ja personām, kurām jau piešķirta piemaksa, to palielinātu līdz 1,5 EUR par vienu stāža gadu, tad 2017. gadā būtu papildus nepieciešami 70 līdz 80 milj. EUR. Savukārt, ja piemaksas apmēru par vienu stāža gadu palielinātu līdz 2 EUR, tad iepriekš minētā papildus nepieciešamā summa jau dubultotos.

Attiecībā uz priekšlikumu par piemaksu piešķiršanu arī tiem, kuriem pensija piešķirta pēc 2012. gada, norādām, ja ar 2017. gada 1. janvāri piemaksas viena euro apmērā par katru stāža gadu līdz 1996. gadam tiktu piešķirtas visiem, kuriem ir apdrošināšanas stāžs līdz 1996. gadam, tad papildus 2017. gadā būtu nepieciešami 20-30 milj. EUR.

Jautājumā par pensiju indeksāciju paskaidrojam, ka pensiju indeksācija līdzīgi kā citās Eiropas valstīs tiek veikta ar mērķi kompensēt inflācijas ietekmi uz pensiju apmēru, nevis garantēt noteiktu pensijas palielinājumu, kā tas bieži vien tiek uztverts. Visbiežāk šim nolūkam izmanto kopējo patēriņa cenu indeksu, kas ir objektīvs lielums, kas uzrāda cenu izmaiņas saistībā ar mājsaimniecību patēriņa struktūru. Likums "Par valsts pensijām" šobrīd paredz, ka valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem euro), pārskata reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Tādējādi personām ar mazām pensijām tiek indeksēta visa pensija, savukārt personām ar nosacīti lielākām pensijām tiek indeksēta daļa no pensijas. Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas tiek indeksētas neatkarīgi no to apmēra.

Lai sniegtu lielāku atbalstu pensijas saņēmējiem, šā gada 10. martā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", paredzot, ka, sākot ar 2017. gadu, pensiju indeksācijā tiek ņemti vērā 50% (līdzšinējo 25% vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Ar šo indeksa maiņu tiek panākta pensijas apmēra palielināšana atbilstoši tautsaimniecības attīstībai.

Līdztekus atbilstoši Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 103. punktā noteiktajam – “Vērtēsim iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu” tiks turpināts darbs pie turpmāko gadu pensiju indeksācijas, ņemot vērā arī personas apdrošināšanas stāžu. Līdztekus tiks domāts arī par lielāka indeksa piemērošanu pensiju indeksācijā personām, kuras strādājušas kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos saskaņā ar sarakstiem, kas līdz likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

Vienlaikus norādām, ka piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam, nav pensijas sastāvdaļa un līdz ar to tā nepakļaujas pensiju indeksācijai. Taču gadījumā, ja to indeksētu atbilstoši pensiju indeksācijas nosacījumiem, papildus 2017. gadā būtu nepieciešami no 1 līdz 2 milj. EUR (pie nosacījuma, ka nekas cits attiecībā uz piemaksām netiek mainīts), bet savukārt 2018. gadā jau 7-8 milj. EUR.

Par priekšlikumu “noteikt pensiju griestus pirmā (solidaritātes) līmeņa pensijām”, paskaidrojam, ka pensiju sistēma, kā minēts jau iepriekš, Latvijā balstās uz katra individuāli veiktajām iemaksām, kas tiek ierobežotas ar iemaksu griestiem (iemaksu griesti nebija 1996. gadā un 2009.-2013. gadā). Pašlaik notiek pakāpeniska pāreja uz jauno pensiju sistēmu (pilnībā attieksies tikai uz tiem, kas darba gaitas būs uzsākuši pēc 1996. gada), vienlaikus pensijas aprēķinā novērtējot darba periodu līdz 1996. gadam. Pensijas kapitāls tiek uzkrāts (virtuāli) visa darba mūža garumā, tādējādi motivējot veikt sociālās iemaksas, kas tiek novirzītas šodienas pensiju izmaksai (izņemot 2. līmenim novirzāmo iemaksu daļu). Ņemot vērā, ka ir jau noteikts maksimālais ienākumu apmērs, no kura veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, netiek plānots noteikt pensiju izmaksu “griestus”.

Attiecībā uz laulāto pensiju vienādošanu vai laulātā pensijas piešķiršanu atraitnei skaidrojam, ka valsts obligātā nefondētā pensiju shēma (1. līmeņa pensiju shēma) darbojas pēc solidaritātes principa. Solidaritātes princips darbojas gan starp paaudzēm, gan paaudžu ietvaros (t.sk. arī starp pakalpojumu saņēmējiem). Solidaritāte starp paaudzēm izpaužas tādējādi, ka strādājošo veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas vecuma pensijām netiek uzkrātas kā ilgtermiņa ieguldījumi, bet ir galvenais avots valsts pensiju budžeta ieņēmumiem un tiek izmantotas pensiju izmaksai esošajiem pensionāriem. Individuāli uzkrāta tiek tikai informācija par katras personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām, kas veido personas pensijas kapitālu. Savukārt, solidaritātes princips paaudžu ietvaros darbojas tādējādi, ka daļa pensijas saņēmēju nodzīvo īsāku laiku nekā vecuma pensijas aprēķinā piemērotais plānotais vecuma pensijas izmaksas laika posms (G), savukārt citi nodzīvo ilgāk par šo plānoto pensijas izmaksas laika posmu un turpina saņemt piešķirto vecuma pensiju, lai arī viņa kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas to nenosedz.

Līdz ar to nevar apgalvot, ka atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” pensiju sistēma ir “īpašumu” veidojoša. Tādējādi 1. līmeņa pensiju shēmā pensija nav mantojama.

Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 37. pantu pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs.

Pēc citādiem principiem veidotas fondētās pensiju shēmas, kur veiktās iemaksas tiek uzkrātas un ieguldītas nevis izlietotas tekošajai pensiju izmaksai. 2. līmeņa pensiju shēmas dalībniekiem, sasniedzot pensijas vecumu, vai vēlāk, ir dotas divas iespējas, kādā veidā saņemt pensiju: pieskaitīt savu 2. līmenī uzkrāto kapitālu nefondētajam pensijas kapitālam (t.i., 1. līmeņa kapitālam) vai arī iegādāties par uzkrāto fondēto pensijas kapitālu dzīvības apdrošināšanas polisi. Iegādājoties šo polisi, ir iespēja veikt līdzapdrošināšanu (norādot, piemēram, laulāto).

Privāto pensiju shēmas (3. līmeņa pensiju shēma) ietvaros tās dalībnieka nāves gadījumā tiesības uz uzkrāto pensijas kapitālu ir mantiniekiem (tai skaitā arī pārdzīvojušam laulātajam).

Attiecībā uz vienotu kritēriju noteikšanu maznodrošinātajiem pensionāriem, informējam, ka atbilstoši Latvijā izveidotajai sociālās drošības sistēmai, sociālās palīdzības piešķiršanas jautājumi ir pašvaldības kompetencē.

Katrai pašvaldībai šobrīd ir dotas tiesības noteikt atšķirīgu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, taču kopš 2008. gada 1. oktobra tas jānosaka obligāti (Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas stājās spēkā 01.10.2008.), jo, kā noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32. pants.), sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. 2016. gada maijā maznodrošinātā ienākumu līmeni noteikušas 117 pašvaldības no 119. Turklāt lielākā daļa pašvaldību pensionāriem noteikušas augstāku maznodrošinātā ienākumu līmeni, nekā pārējiem iedzīvotājiem.

Atbilstoši likumā “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” (Likuma “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 14. panta sestā daļa.) un likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.¹ pants.) noteiktajam par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets (Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” (MK noteikumi Nr.299).) (128,06 euro).

Labklājības ministrija, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu “Plāns minimālā ienākuma līmeņa ieviešanai” (MK 30.10.2014. rīkojums Nr.619), kopā ar sociālajiem partneriem, t.sk. Latvijas Pašvaldību savienību, veica padziļinātu analīzi un izvērtējumu jautājumam par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas kritērijiem un tiesībām ģimenēm (personām) ar līdzvērtīgu ienākumu un materiālo stāvokli saņemt līdzvērtīgu sociālo atbalstu. Ieviešot minimālā ienākuma līmeni, tiks risināts arī valstī vienotu maznodrošinātas ģimenes (personas) kritēriju noteikšanas jautājums.

Jautājumā par kompensāciju mehānisma izveidi mazturīgajiem pensionāriem sakarā ar elektroenerģijas izmaksu sadārdzināšanos darām zināmu, ka 2016. gada 5. maijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja AS “Sadales tīkls” iesniegto tarifu projektu, kurš paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma.

Ņemot vērā tarifu izmaiņu negatīvo ietekmi uz aizsargātajiem lietotājiem, 2016. gada 11. februārī Ekonomikas ministrija iesniedza Saeimai priekšlikumus likumprojektam “Grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 455/Lp12), paredzot iespēju aizsargātajam lietotājam saņemt kompensāciju arī par sadales sistēmas pakalpojuma maksu. Kompensēšanas nosacījumus, finansēšanas apjomu un kārtību noteiks Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumu projektu “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas un sadales pakalpojuma kompensēšanas kārtība” izstrādā Ekonomikas ministrija.

Attiecībā uz priekšlikumu “iedibināt speciālas valsts pensijas Latvijas brīvības cīnītājiem” Labklājības ministrija norāda, ka Latvijas valsts sociālās drošības sistēma ir vērsta uz vienlīdzīga atbalsta sniegšanu un solidaritāti noteiktām iedzīvotāju grupām un individuālu pieeju sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā, neattīstot speciālu valsts pensiju nodrošināšanu kādai no personu kategorijām, pamatojoties uz dalības, nopelnu vai pašaizliedzīga darba faktu. Tādējādi personai ir iespēja saņemt vecuma pensiju, invaliditātes gadījumā paredzētos atvieglojumus, ja persona ir ieguvusi invaliditāti, kā arī sociālās palīdzības atbalstu pašvaldībā, ja persona ir nonākusi sarežģītos finansiālos apstākļos vai nepieciešams cita veida atbalsts.

Novērtējot ikviena Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka ieguldījumu, atjaunojot Latvijas neatkarību, likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem tiek nodrošinātas visas tiesības, kas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas politiski represētajām personām. Papildus Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem izmaksā ikmēneša pabalstu, kas no 2016. gada 1. janvāra noteikts 100 euro apmērā. Cienām ikviena Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pašaizliedzīgo un drošsirdīgo rīcību un uzskatām, ka Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem būtu jāsaņem lielāks finansiāls atbalsts, izvērtējot iespēju palielināt iepriekš minētā pabalsta apmēru.

Izprotot minēto jautājumu nozīmīgumu ikviena cilvēka dzīvē, novērtējam Jūsu ieinteresētību pilnveidot esošo sistēmu. Mēs arī turpmāk strādāsim, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un iespēju robežās meklēsim labākos risinājumus, kas samērojami ar valsts budžeta iespējām. ■

Latvijas Pensionāru federācijas komentāru par labklājības ministra atbildi variet lasīt izdevuma "Latvijas Pensionārs" 2016. gada jūlija-augusta numurā