Aktualitātes
- > Skatīt lielāku
|
Seniori tiek laipni aicināti apmeklēt izrādi "MĪLESTĪBAS VĒSTULES" ar Mirdzu Martinsoni un Juri Kalniņu galvenajās lomās no 25.septembra Rīgā un Latvijā!
Rīga „VEF kultūras pils” 25.09. plkst.19:00 Rīgā „Ziemeļblāzmas kultūras pils” 30.10. plkst.19:00 Liepājas olimpiskais centrs „Rožu zāle” 17.10. plkst.19:00 Aizkraukles kultūras nams 25.10. plkst. 19:00 Sigulda „Baltais flīģelis” 27.10. plkst.18:00 Valmieras teātris 24.11. plkst. 17:00 Krustpils kultūras nams 30.11. plkst. 17:00 Aicinām Jūs noskatīties šo aizraujošo mīlas stāstu cauri gadiem, sākot no skolas vecuma, ar visām dzīves peripētijām - vesela emociju buķete izcilu aktieru izpildījumā. Izrādes kolorītu papildinās Zinta Žvarta saksofona solo izpildījums. Uzrādot pensionāru apliecību, biļetēm 10% atlaide! |
|
|
|
INFORMĀCIJA SENIORIEM no VSAA |
|
Labklājības ministrija:2019. gada 1. oktobra pensiju indeksācija būs lielāka
Labklājības ministrija informē, ka 2019.gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācijaun tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Tā cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0719; ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – piemēros indeksu 1,0805; ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – indekss būs 1,0891 Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadu – piemēros indeksu 1,0977. Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 350 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no š.g. oktobra pensijas apmērs būs 375,17 eiro (par 25,17 eiro lielāks), ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – pensijas apmērs būs 378,18 eiro (par 28,18 eiro lielāks), ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – pensijas apmērs būs 381,19 eiro (par 31,19 eiro lielāks). Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies līdz 384,20 eiro (par 34,20 eiro lielāks)... - > Lasīt LM informāciju tālāk |
|
Айя Барча: «Заставим политиков отвечать!»Intervija pārpublicēta ar laipnu МК-Латвия atļauju
МК-Латвия: Г-жа Барча, раньше вы были депутатом Сейма и рассматривали инициативы Латвийской федерации пенсионеров, как руководитель парламентской комиссии. Как вы себя чувствуете на новом месте, так сказать, по другую сторону баррикад? Айя Барча: На посту председателя Латвийской федерации пенсионеров чувствую себя очень хорошо. Хотя должна признаться, такая масштабная, важная и интересная общественная работа у меня впервые. Она не менее ответственна, чем работа в парламентской комиссии по социальным и трудовым делам. Все-таки Федерация пенсионеров объединяет 130 организаций по всей стране. Я по образованию социальный работник, имею степень магистра, в социальной сфере работаю с 1986 года, поэтому хорошо знаю историю вопроса. В то время, когда я стала заниматься социальными вопросами, в Латвии назначали пенсии исходя из непрерывности стажа. Как сейчас помню, что для максимальной пенсии в 132 рубля советский гражданин должен был непрерывно работать 28 лет. Если такого стажа не было, то пенсия составляла 120 рублей. Сейчас подход полностью изменился. Как вы знаете, с 1 января 1996 года в Латвии ведут персональный учет взносов социального страхования, которые сделал каждый житель... - > Lasīt interviju ar Aiju Barču |
|
Latvijas Pensionāru federācijas darbības programma laika periodam līdz 2023. gadam
Latvijas Pensionāru federācija ir izveidota, lai pārstāvētu pensionāru intereses valsts mērogā, un tās darbības galvenie pamatvirzieni ir pensionāru sociāli ekonomisko interešu un tiesību aizstāvība, sevišķi maznodrošināto pensionāru dzīves līmeņa uzlabošana, kā arī vecākās paaudzes iedzīvotāju aktivitāšu veicināšana valsts un reģionālajos līmeņos. Laika periodam līdz 2023. gadam Latvijas Pensionāru federācijas galvenie darbības uzdevumi ir: 1. Pensionāru interešu pārstāvēšana un aizstāvēšana LR Saeimā un tās komisijās, Ministru kabinetā, LR ministrijās un to institūcijās, lai: • veidotu ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu pensiju sistēmu, nodrošinātu pensionāru ienākumu līmeņa paaugstināšanos atbilstoši valsts ekonomiskajai izaugsmei, kā arī nepieļautu pensionāru dzīves līmeņa pazemināšanos; • sekmētu veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu iegādes pieejamību vecajiem cilvēkiem; • risinātu jautājumus par atvieglojumu piešķiršanu pensionāriem transportam, sakariem, mājokļa uzturēšanai un nodokļiem; 2. Sadarbības līgumu slēgšana ar valsts institūcijām par sadarbību un atsevišķu funkciju izpildi sabiedrības integrācijai, informēšanai un pensionāru konsultācijām. 3. Piketu, mītiņu, demonstrāciju organizēšana pensionāru interešu aizstāvībai, kā arī piedalīšanās citu NVO organizētajos pasākumos, pārstāvot Latvijas veco cilvēku intereses. 4. Sadarbība ar dažādiem masu medijiem, paužot tajos Latvijas Pensionāru federācijas viedokli. 5. Sadarbības pilnveidošana ar Tiesībsargu, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, kā arī ar citām organizācijām un uzņēmējiem, kas iestājas par pensionāru interesēm. 6. Sadarbība ar pensionāru organizācijām citās valstīs, dalība starptautiskās senioru organizācijās. 7. Atbalsts pensionāru organizāciju aktivitātēm novados, pilsētās un reģionos. 8. Avīzes "Latvijas Pensionārs" izdošana, mājaslapas www.pensionari.lv uzturēšana. Latvijas Pensionāru federācija aicina visus Latvijas pensionārus un to organizācijas aktīvi iesaistīties LPF Programmas izpildē. |
|
Latvijas Pensionāru federāciju nu jau mēnesi vada bijusī politiķe Aija Barča. Darbību Liepājas partijā līdz ar ievēlēšanu federācijas priekšsēdētājas amatā viņa ir apturējusi. Diskutējot par priekšlikumiem pensionāru dzīves uzlabošanā, Aija Barča vēlas vairāk konstruktīvu sarunu un konkrētu priekšlikumu, ne – skaļu bļaustīšanos. Intervijā Neatkarīgajai bijusī Saeimas deputāte iezīmē savas prioritātes pensiju likuma izmaiņām. NRA: Kā jūs nolēmāt iesaistīties Latvijas Pensionāru federācijā? Lai arī sociālajā jomā strādājāt ilgstoši un bijāt vairākos Saeimas sasaukumos Sociālo un darba lietu komisijā, tomēr darbs Pensionāru federācijā, varētu teikt, ir darbošanās «ierakumu otrā pusē»? - > Lasīt interviju tālāk |
|
Seniori 60+ aicināti piedalīties pētījumā
Paula Stradiņa universitātes zinātnieki veic pētījumu, kas saistīts ar antivielu (dabiskas vielas, ko izstrādā organisms cīņai ar infekciju) veidošanās izpēti pēc vakcinācijas pret ērču encefalītu. Seniori 60+ tiek aicināti piedalīties šajā pētījumā. Senioriem, kuri vēlētos piedalīties pētījumā, jāsazinās ar Daci Bantausku, kas ir pētījuma koordinatore, tālrunis: 27861983. Senioru organizācijas var sarunāt arī iespēju speciālistam atnākt uz organizācijas sapulci un sīkāk izstāstīt par pētījumu. - > Skatīt tālāk informāciju par pētījumu (pdf) |
|
Latvijas Pensionāru federācijas Valdes ziņojums 11. kongresam
Aizvadīti četri gadi Latvijas pensionāru federācijas dzīvē. Kā veicies šajā laika periodā ar federācijas darbības programmas izpildi, kurā kā pamatuzdevums stādīts maznodrošināto pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšana? Aizvadītajā četrgadē izdevies panākt, ka tiek pārrēķinātas pensijas, kas bija piešķirtas kopš 2010. gada, piemērojot krīzes gadu pazeminošus koeficientus. Rezultātā daudzi desmiti tūkstoši pensionāru sāka saņemt par vairākiem desmitiem eiro lielākas pensijas, neatrisināts palika jautājums par kompensāciju par aizvadītajiem gadiem kopš pensijas piešķiršanas, diemžēl Satversmes tiesas spriedums šajā jautājumā nebija pensionāriem labvēlīgs. Pastiprināta uzmanība tika pievērsta pensiju indeksēšanas pilnveidošanai, mēģinot panākt, lai sakarā ar pieaugošo dārdzību dzīves līmenis pensionāriem nepazeminās... - > Lasīt tālāk LPF Valdes ziņojumu 11. kongresam |
|
"ĀBEĻZIEDI" NOSLĒDZ SEZONU LATGALĒ
Ar ekskursiju uz Latgali noslēdzies aktīvās darbības laiks Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta senioru biedrībai "Ābeļziedi". Pavasara ekskursijas laikā tās dalībnieki šoreiz devās uz seno latvju zemi - Latgali. Maršrutā bija iekļaut tikai trīs Rēzeknes novada apskates objekti... - > Lasīt tālāk |
|
Latgales novada 17. senioru dziesmu un deju festivāls „Saulei pretī mūžu ejot”
2019. gada 16. jūnijā Višķu pagasta estrādē skanēja Latgales novada 17. senioru dziesmu un deju festivāls „Saulei pretī mūžu ejot”. Festivālu organizēja Daugavpils novada dome, sadarbībā ar Daugavpils novada Kultūras pārvaldi, biedrību „Latgales reģionālā pensionāru apvienība” un Višķu pagasta pārvaldi. Senioru svētkos Višķos piedalījās vairāk nekā 1000 dalībnieku no amatiermāklslas kolektīviem –plaši pārstāvētie deju kolektīvi, vokālie ansambļi, kori, folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, mazākumtautību kolektīvi, kā arī citu novadu vieskolektīvi, grupas un izpildītāji... - > Lasīt tālāk |
|
Latvijas Pensionāru federācijas 11. kongresa LĒMUMS 2019. gada 18. maijā
1. Latvijas Pensionāru federācijas Valdes darbu atskaiters periodā no 2015. gada maija līdz 2019. gada maijam vērtēt APMIERINOŠI. 2. Apstiprināt Latvijas Pensionāru federācijas darbības programmu. 3. Veikt izmaiņas Latvijas Pensionāru federācijas statūtos: • p.4.1.6. – izslēgt vārdus “ievēl Domi”; • p.4.1.6. – ievēl LPF Valdi 19 cilvēku sastāvā, …, pēc vārda “Kurzemes” pievienot vārdu “Zemgales”. 4. Par Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju ievēlēt AIJU BARČU. 5. Par Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēt DZINTRU ŽILDI un VIOLU LĀZO. 6. Par Latvijas Pensionāru federācijas Valdes locekļiem ievēlēt Āriju Šekstello, Brigitu Ripu, Ilgu Ušaku, Intu Savicku, Annu Vīganti, Imantu Priedīti, Kārli Sergejevu, Ievu Indriksoni, Antoņinu Ružāni, Helēnu Piziču, Aivaru Ošenieku, Aleksandru Poiku, Viju Brikmani, Māru Nāruku, Jāni Felsbergu un Mariju Balceri. 7. LPF Valdei apkopot priekšlikumus, ko iesnieguši kongresa delegāti, un veikt pasākumus to realizācijai. Piešķirt Latvijas Pensionāru federācijas Goda priekšsēdētāja nosaukumu bijušajam LPF priekšsēdētājam Andrim Siliņam. LPF 11. Kongresa delegātu izteiktie priekšlikumi LPF Valdei 1. Biruta Jemeļjanova no Jēkabpils: beidzot panākt risinājumu pensionārtu – vieninieku atbalstam (atraitņu pensijas); 2. Rita Kuļikova no Priekules: pensijas neaplikt ar nodokli; 3. Ēriks Rozencveigs no Rīgas: beidzot ieviest iztikas minimuma grozu; priekšlikums ievēlēt Reģionu pārstāvju sanāksmi, kas 2 X gadā sanāk uz sanāksmēm par pensionāriem aktuāliem jautājumiem. 4. Spodra Kalniņa no Ogres: valdībai izstrādāt pensionāra patēriņa grozu; 5. Harijs Jaunzems no Ķeguma: valdībai steidzami izveidot darba grupu, kas organizē minimālā patēriņa groza savlaicīgu izstrādi; 6. Marija Balcere no Rīgas no Zemgales priekšpilsētas: LPF apvienot visu lielāko pensionāru (senioru) pārstāvniecības organizāciju spēkus pensionāriem aktuālu jautājumu vienprātīgai risināšanai, aktivizēt LPF darbību čiņai pret valsts budžeta līdzekļu izsaimniekošanu. 7. Ernests Klarks no Ādažiem: LPF panākt, ka trūcīgie iedzīvotāji un atsevišķas sociālā grupas tiek atbrīvotas no iemaksas 0,70 eiro par katru recepti ar 100% valsts kompensāciju, kā tas noteikts šobrīd. Priekšlikumus apkopoja LPF 11. Kongresa Redakcijas komisijas vadītājs Jānis Felsbergs |
|
LPF maija izdevumā “Latvijas Pensionārs” rakstā “Pensijas nav sociālais pabalsts” ir teikts, ka pensiju indeksācija samazina ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Vai tā ir taisnība? Tikai daļēja, jo indeksē tikai pensijas vai to daļu, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tas nozīmē, ka lielām pensijām indeksē tikai daļu no pensijas un tas tiešām samazina pensionāru ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Bet kā izskatās to pensiju indeksācija, kuras ir mazākas par 50% no apdrošināšanas iemaksu algas. Vai šajā pensiju daļā indeksācija samazina ienākumu nevienlīdzību?... - > Lasīt tālāk Jāņa Felsberga rakstu |
|
Latvijas Pensionāru federācijas piedāvājums Latvijas Pensionāru federācijas priekšlikums: pensiju indeksācija 2019.g. pēc Austrijas modeļa – pieskaitot visiem pensionāriem pensionāra patēriņa groza pieaugumu no inflācijas un labklājības indeksa pieaugumu no iemaksu algu pieauguma. Ja pieņemam kā grozs gada laikā ir pieaudzis (no 1.08 2017. līdz 31.07 2018.) par 20 eiro, tad tabula izskatās šāda (1-4 ailes). Ja visas pensijas indeksē vienādi ar vidējās pensijas (320 eiro) labklājības pieaugumu (50% no iemaksu algu attiecībās 2018.g/2017.g., kas ir 320 x 5,5% = 17,6 eiro) tad rezultāts ir skatāms ailēs 7-8.
Analogu pensiju indeksācijas koeficienta atšķirīgu piemērošanu 2018. gadā Saeima akceptēja likumā “Par valsts pensijām” pie pensiju indeksācijas ar atšķirīgiem koeficientiem par nostrādāto stāža gadu grupām. 50% stāžam līdz 29 gadiem, 60% stāžam no 30 līdz 39 gadiem un 70% stāžam no 40 līdz 45 gadiem. Pensiju indeksācija ar 60% piemērošanu visiem pensionāriem vienādi stāža gadu grupā no 30 līdz 39 gadiem dod atšķirīgas nostrādāto gadu vērtības. Piemērām, pielietojot indeksācijas koeficientu 1,05 visiem 30 – 39 stāža gadu grupā, tad ar stāžu 30 gadi pensija 300 pieaug par 15 eiro un par bāzes gadu 30 tā ir 15 eiro. Ja ir nostrādāti 34 gadi, tad arī pensijas kopējais pieaugums ir 15 eiro, bet katrs stāža (5 gadi) gads ir novērtēts 15/5 - 5 eiro pieaugumu. Ja nostrādāti 39 gadi, tad katrs nostrādātais gads (kopā 10) ir novērtēts ar 15/10 - 1,5 eiro pieaugumu. Jānis Felsbergs, 03.03.2019. |
|
Jānis Felsbergs: Par pensijām un darba stāžu LPF Pensiju komisijas vadītājs Jānis Felsbergs: Pensionāru vidū ir izplatīts viedoklis, ka mazas pensijas saņem tikai pensionāri ar mazu darba stāžu vai tautas valodā runājot – slaisti. Pēc mana lūguma VSAA ir sagatavojusi tabulu, kas parāda pensiju un darba stāžu gadu sakarības. Tabula rāda, ka pie vidējā stāža 10 gadi un 20 gadi piešķirtās vecuma pensijas lielumi būtiski neatšķiras, bet pie lielāka stāža palielinās piemaksas lielums. Tabulā tāpat ir redzams, ka vecuma pensionāru skaits ar mazu darba stāžu ir salīdzinoši niecīgs. Viņu vidū ir sievietes, kas izaudzinājušas kuplu bērnu skaitu un kam bērnu kopšanas laiks nav ieskaitīts kā pilna darba slodze ar algas saglabāšanu un tāpēc viņas saņem šodien zemas pensijas. Tikai šobrīd K.Kariņa valdības Rīcības plānā ir paredzētas iespējas turpmāk no 2022.gada viņām kompensēt pensijas zaudējumu par šiem gadiem atkarībā no bērnu skaita.
|
|
Senioru Otrdienas "Laimas" šokolādes muzejā
"Laimas" šokolādes muzejs ielūdz visus seniorus izbaudīt saldāko piedzīvojumu Rīgā, izmantojot 40% atlaidi - Senioru Otrdienās (ierasto 5 eur vietā, maksājot 3 eur). Mīļi gaidīsim seniorus sasildīties ar karstās šokolādes dzērienu, izzināt Laimas stāstu un iepazīt šokolādes vēsturi. |
|
Izmaiņas sociālajā jomā 2019. gadā
No 2019. gada 1. janvāra: • Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2019. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2019. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 6 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). • Gadījumos, kad pensijas saņēmēja nāve iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra: - pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķirs pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar šo likumu piešķirtās pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim). Tiesības uz pabalstu ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja pieprasījums iesniegts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas. - pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, apbedīšanas pabalsta apmērā iekļaus arī piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ja šāda piemaksa bija piešķirta mirušajam pensijas saņēmējam. • Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs laikā no 2019. gada līdz 2021. gadam ir 62800 eiro gadā. • Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nodrošinās mācības potenciālajiem adoptētājiem, kā arī psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem, aizbildņiem, viesģimenēm. Līdz šim ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nodrošina atbalsta grupas, psihosociālo atbalstu un citus pakalpojumus tikai audžuģimenēm un specializētājām audžuģimenēm, kā arī mācības potenciālajām audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm. No 2019. gada 1. oktobra: • vecuma pensijām, kas aprēķinātas par 45 un vairāk gadu lielu apdrošināšanas stāžu, pensiju indeksācijā piemēros faktisko patēriņa cenu indeksu un 80 procentus (70 procentu vietā) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem; • piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim (šobrīd 1.50 eiro pensijām, kas piešķirtas līdz 1996. gadam un viens eiro – pensijām, kas piešķirtas no 1997.gada), oktobrī pārskatīs, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. N.B. Šīs ir izmaiņas sociālajā jomā, par kurām var informēt, kamēr vēl nav pieņemts budžets 2019. gadam. Informāciju sagatavoja: Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists |
|
Par Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja (ESEB) sadarbību ar Latvijas Pensionāru biedrībām
Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs ir atsācis tikšanās kampaņu ar Latvijas Pensionāru biedrībām, lai skaidrotu par ēku visaptverošu atjaunošanu nolūkā samazināt siltumenerģijas patēriņu, uzlabojot ēku kvalitāti, noslēdzot Energoefekti-vitātes pakalpojuma līgumu (EPC). 2018.gada aprīlī projekta Accelerate SUNShINE ietvaros tika organizēts pieredzes apmaiņas brauciens Rīgā, Mastu ielā 8/1, maijā - ESEB pārstāvju tikšanās ar Jūrmalas Pensionāru biedrību un jūnijā - ar Tukuma pilsētas Pensionāru biedrību, kurās piedalījās biedrību biedri un pieaicinātie pensionāri. Lai informācijas trūkums netraucētu iesaistīties ēku atjaunošanas projektos, ESEB aicina Latvijas Pensionāru biedrības aktīvi iesaistīties Energoefektivitātes pakalpojuma līguma apzināšanā, jo daudzdzīvokļu mājās privatizēto dzīvokļu īpašnieki vairumā ir pensionāri, kuru balsojums par pieņemtajiem lēmumiem bieži ir noteicošais. Ar šo ESEB piedāvā organizēt kopīgu tikšanos, lai ESEB pārstāvji varētu iepazīstināt un izskaidrot Energoefektivitātes pakalpojuma līguma būtību un tā priekšrocības ēku kvalitatīvas visaptverošas atjaunošanas jomā. Par minētās tikšanās organizēšanu, lai vienotos par Jums pieņemamu tikšanās laiku un vietu, lūgums sazināties ar ESEB īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas speciālisti Mariju Žarsku pa e-pastu marija.zarska@ekubirojs.lv. Plašāku informāciju par EPC var iegūt www.sharex.lv |
|
|
|
Latvijas Pensionāru federācija uzsāk sadarbību arSENI zīmolu
Ar lielu lepnumu paziņojam, ka Latvijas Pensionāru federācija ir uzsākusi sadarbību ar uzņēmumu SIA “TZMO Latvija”, kura paspārnē ir zīmols Seni. SIA “TZMO Latvija” ir meitas uzņēmums vienam no vadošajiem Eiropas higiēnas preču ražošanas koncerniem TZMO S.A. Polijā. Ar mūsdienīgām tehnoloģijām tiek ražoti augstākās kvalitātes produkti - higiēnas preces, ķermeņa kopšanas līdzekļi, medicīnas preces un ierīces. SIA “TZMO Latvija” pārstāv vairākus Latvijas tirgū zināmus zīmolus kā Bella, Seni, Happy, Matopat u.c. - > Lasīt tālāk par LPF sadarbību ar SENI zīmolu |
|
Jelgavas Pensionāru biedrības viedoklis par minimālajām pensijām
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ar likumu noteikts no 2006. gada 1. janvāra 45 lati vai 64,03 eiro. Ar MK Noteikumiem Nr.924 no 2011. gada 5. decembra ir noteikts, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemēroti koeficienti: - par apdrošināšanas stāžu līdz 20 gadiem – 1,1, kas ir 64,03 x 1,1 = 70,43 eiro mēnesī, - par apdrošināšanas stāžu no 21 līdz30 gadiem – 1,3, kas ir 83,24 eiro mēnesī, - par apdrošināšanas stāžu no 31 līdz 40 gadiem – 1,5 , kas ir 96,05 eiro mēnesī, - par apdrošināšanas stāžu no 41 un vairāk gadu – 1,7, kas ir 108,85 eiro mēnesī... - > Lasīt tālāk Jelgavas Pensionāru biedrības viedokli par minimālajām pensijām |
|
Lūdzu izskaidrot, kāpēc 2001. gada 20. decembrī tika veikti likuma "Par valsts pensijām " 26. panta grozījumi, nomainot vārdus "ņemot vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas" ar tekstu "ņemot vērā apdrošināšanas iemaksu algas REĀLĀ PIEAUGUMA indeksu". Tajā pašā laikā uzkrātā pensiju kapitāla aktualizācija tiek veikta ar apdrošināšanas iemaksu algas 100% indeksu. Tādā pašā veidā tiek pārskatītas valsts augstāko ierēdņu algas, apdrošināšanas iemaksu algu indeksu pirms diviem gadiem reizinot ar likumā noteikto koeficientu... - > Lasīt tālāk Jāņa Felsberga vēstuli LM |
|
Seniori jautā par iespēju pacientu iemaksas par gultas dienu stacionāros atjaunot pirmskrīzes (pirms 01.03.2009. noteiktā paaugstinātā tarifa) līmenī. Veselības ministrija: Veselības ministrija izprot Latvijas pensionāru problēmas, kuras lielā mērā ir saistītas ar nepietiekamo sociālo nodrošinājumu, un savu iespēju robežās dara visu iespējamo, lai palielinātu veselības aprūpes nozares finansējumu, kas palielinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un samazinās rindas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, tajā skaitā arī pensionāriem, tiek nodrošināti atbilstoši personas veselības stāvoklim (saslimšanai) nevis pēc piederības kādai personu grupai. Kārtību, kādā Latvijas iedzīvotāji saņem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, nosaka Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.1529). Noteikumos noteiktā kārtība ir vienādi piemērojama visiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem. - > Lasīt tālāk Veselības ministrijas sagatavoto informāciju |
|
Apstiprinātas projekta “Vecums nav šķērslis” mācību programmas
2017.gada 7. un 8.decembrī Viļņā notika projekta partneru - Latvijas Pensionāru federācijas, Rīgas Stradiņa universitātes, Igaunijas Pensionāru biedrību asociācijas un Lietuvas Pensionāru savienības "Bočiai" - pārstāvju tikšanās. 7. decembrī darba grupas izdiskutēja un precizēja piedāvātos programmu projektus. 8. decembrī kopīgā sanāksmē pēc darba grupu vadītāju Anitas Jākobsones (Kā izvairīties un pārvarēt vientulību), Jeļenas Koļesņikovas (Kā saglabāt psiholoģisko veselību un apgūt jaunas zināšanas un prasmes), Signes Tomsones (Kā saglabāt fizisko veselību), Dagnijas Staķes (Kā pārdzīvot adaptācijas periodu, aizejot pensijā, ieskaitot iespējas saņemt sociālo palīdzību un organizēt uzņēmējdarbību, lai papildinātu savus ienākumus) un projekta vadītāja Mārtiņa Valtera ziņojumiem vienprātīgi programmas apstiprināja. Izstrādājot mācību metodikas un mācību materiālus tās vēl tiks precizētas. Sanāksmes dalībniekiem ļoti patika RISEBA studentes Evelīnas Gurejevas izstrādātais projekta logo. Projektam ir izveidotas savas mājas lapas www.vecumsnavskerslis.lv, www.amziusnerakliutis.lt un www.vanuseioletakistuseks.ee, kuras uztur Rīgas Stradiņa universitāte. Apstiprinātās mācību programmas būs pieejamas sadaļā "Mācību materiāli". Pašlaik ir apkopotas ziņas par Latvijā pieejamo sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem un ir uzsākts darbs pie datu bibliotēkas izveides, kas projekta mājas lapā ļaus noskaidrot, kāda palīdzības un pakalpojumi katrai sociālajai grupai ir pieejami konkrētajā pašvaldībā. Mācību metodikas un materiāli tiks apstiprināti projekta partneru sanāksmē Tallinā 2018.gada jūnija beigās. Līdz tam laikam arī plānots izveidot publiski pieejamu datu bibliotēku par sociālo palīdzību un pakalpojumiem. Kontaktinformācija: - LPF - Andris Siliņš - lpf1@inbox.lv - RSU – Dagnija Staķe - dagnija.stake@rsu.lv - Projekta vadītājs – Mārtiņš Valters - martinsw@latnet.lv |
|
Pārdomas mūsu valsts 99. gadadienas priekšvakarā
Ir mūsu valsts 99. gadadienas priekšvakars. Svētki mums visiem, bet katram ar savām iespējām. Mums, kuri jau pārkāpuši 75 un vairāk gadu slieksni vēl atmiņa saglabājusi iespaidus par svētkiem pirmajos valsts neatkarības gados. Tos ir grūti salīdzināt. Pārāk daudz kas ir noticis, pāri gājis un piedzīvots kopā ar Māti Dzimteni. Kādi bērni mēs viņai esam bijuši, kad tā tika paverdzināta? Vai viņa nav aizmirsusi tos, kuri piekusuši šajā garajā un grūtajā ceļā?... - > Lasīt tālāk Birutas Jemeļjanovas rakstu |
|
Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Pensionāru federācija uzsāk projektu senioru dzīves kvalitātes veicināšanai
25. oktobrī Rīgas Stradiņa universitāte parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Pensionāru federāciju, kura ietvaros tiks īstenots projekts “Vecums nav šķērslis”. Tā mērķis ir sniegt zināšanas un prasmes pirmspensijas un agrīnā pensijas vecuma cilvēkiem par to, kā ievērot aktīvu dzīvesveidu šajā dzīves posmā. Projekta “Vecums nav šķērslis” ietvaros tiks sagatavoti pasniedzēji un nodrošinātas tālākizglītības iespējas pirmspensijas un agrīnā pensijas vecuma cilvēkiem par to, kā pārdzīvot adaptācijas periodu, aizejot pensijā, kā saglabāt fizisko un psiholoģisko veselību, apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kā izvairīties un pārvarēt vientulību. Tā īstenošanā piedalās Latvijas Pensionāru federācija, Rīgas Stradiņa universitāte, Igaunijas Pensionāru biedrību asociācija un Lietuvas Pensionāru savienība “Bočiai”. “Palielinoties dzīvildzei, jautājums par to, kā nodrošināt gados vecākiem cilvēkiem iespēju būt aktīviem arī pēc aiziešanas pensijā ir svarīgs arī Latvijas sabiedrībai. Mūžizglītība, jeb iespēja mācīties visas dzīves laikā, ir viens no instrumentiem kā to panākt. Ceru, ka šī projekta rezultātā, iesaistoties arī Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēku un studentu iesaistei, tiks radīti risinājumi, kas uzlabos senioru dzīves kvalitāti un palīdzēs viņiem arī pensijas vecumā pilnvērtīgi darboties atbilstoši savām interesēm un spējām,” teica RSU rektors prof. Jānis Gardovskis. “Pēc aptuvenām aplēsēm, tikai katrs piektais seniors Latvijā ir aktīvs, un viens no iemesliem šādai situācijai ir nepietiekamas zināšanas par savām tiesībām un iespējām. Ar projekta “Vecums nav šķērslis” palīdzību mēs vēlamies palielināt šo īpatsvaru, iedrošinot pensijas vecuma cilvēkus arī šajā dzīves posmā nevis palikt mājās, bet iesaistīties un atrast veidus kā justies līdzvērtīgam un noderīgam sabiedrībai”, pasākumā uzsvēra Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš. Kā informēja projekta vadītājs Mārtiņš Valters, līdz šā gada beigām ir plānots pabeigt mācību programmu apstiprināšanu, 2018. gada notiks projekta mācību materiālu izstrāde un lektoru apmācības, savukārt 2019. gads tiks veltīts darbam ar mērķauditoriju – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā norisināsies virkne aktivitāšu, kuru laikā seniori iegūs plaša spektra informāciju par savām iespējām, aizejot pensijā. Projektu finansē “NordPlusAdult”. |
|
IEPAZĪSTIETIES Senioru atlaižu karte “Silver Suitcase” (Sudraba Ceļasoma)
Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” ir izstrādājis jaunu piedāvājumu Latvijas un ārzemju senioriem vecumā virs 55 gadiem. Piedāvājumu apzīmē simbols “Sudraba ceļasoma” jeb angļu valodā - “Silver Suitcase”, pēc kura seniori varēs atrast sev draudzīgas vietas, ceļojumus ar atlaidēm un speciālus pakalpojumus tieši šai vecuma grupai, savukārt seniora karte būs tā, kas jāuzrāda, lai saņemtu atlaides vai citus īpašos piedāvājumus. Karte galvenokārt nodrošina atlaides ārpus aktīvās tūrisma sezonas (15.06.-01.09.) un svētkiem (Jāņi, Jaunais gads u.c.), tomēr ir uzņēmēji, kas piešķirs atlaides arī sezonas laikā. Lasīt vairāk - > Senioriem draudzīgo tūrisma mītņu un apskates vietu piedāvājumi atrodami internetā: www.celotajs.lv/seniors |
|
Latvijas pensionāru aktivitātes Energoefektivitātes pakalpojuma līguma apzināšanā
Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs (ESEB) ir uzsācis tikšanās kampaņu ar Latvijas Pensionāru biedrībām, lai skaidrotu par visaptverošu ēku atjaunošanu ar mērķi samazināt siltumenerģijas patēriņu, uzlabojot ēku kvalitāti, finansējumu, galvenokārt, gūstot no siltumenerģijas ietaupījuma ar Energoefektivitātes pakalpojuma līgumu (EPC)... - > Lasīt tālāk Marijas Žarskas, ESEB speciālistes rakstu |
|
Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs (ESEB)uzsāk jaunu rubriku"LAI DZĪVOTU KOMFORTĀ"
Vai mūsu mājas ir drošas un kam par to jārūpējas? Lielākā daļa no mums dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Daudzi ir ieguldījuši līdzekļus savu dzīvokļu remontos un uzlabošanā, taču, kas notiek ar pašu ēku? Daudzdzīvokļu mājas tika būvētas kādam noteiktam laika posmam. Šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo ēkās, kuru ekspluatācijas termiņš tuvojas beigām. Ko darīt? Vai celt jaunas ēkas vai atjaunot jau uzceltās? Vai mūsu mājas ir drošas, un kam par to būtu jārūpējas? 2012. gada 4. jūlijā tika dibināts "Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs" (ESEB) - bezpeļņas organizācija – biedrība ar mērķi informēt sabiedrību, politikas veidotājus un finanšu institūcijas par dzīvojamo un publisko ēku fonda pašreizējo stāvokli un piedāvāt risinājumus, kā padarīt ēkas drošākas, siltākas, komfortablākas un pieejamākas Latvijas iedzīvotājiem... - > Lasīt tālāk Marijas Žarskas, ESEB speciālistes rakstu |
|
Lattelecom īpašā Senioru programma Lattelecom kā pirmais telekomunikāciju uzņēmums Latvijā ir izstrādājis īpašu Senioru programmu, kas ietver bezmaksas apmācību iespējas un īpašu komplekta piedāvājumu tikai senioriem...
Par Lattelecom īpašo Senioru programmu -> lasīt tālāk Par Lattelecom īpašo Senioru komplektu -> lasīt tālāk Senioru rokasgrāmata -> lasīt tālāk |
Lasīt prezentāciju, kas tika izskatīta Memoranda padomes 2019. gada 26. jūnija sēdē (pieejama Ministru kabineta tīmekļa vietnē)
